"Cīņu ar "aplokšņu algām" mēs neesam uzsākuši no pareizā gala, jo visu laiku runājam par sodīšanu un "izķeršanu", bet nerunājam par to, kādēļ šīs "aplokšņu algas" rodas un kāpēc darba devējiem ir izdevīgi maksāt algas "aploksnēs"," norāda LBAS priekšsēdētājs Pēteris Krīgers.
„Bieži vien arī darbiniekiem ir izdevīgi šādas algas saņemt. Tāpēc pirmkārt vajadzētu valsts līmenī diskutēt par cēloņiem: ir jāpārskata visi likumi, kas nosaka nodokļu apjomu un citas lietas, kas saistītas ar algu izmaksu. Ja liela daļa darba devēju pasaka, ka viņi nevar nodokļus samaksāt, tad ir jāatrod izeja no šādas situācijas. Tikai tad, kad visi sapratīs, par ko un kāpēc viņi maksā nodokļus, tad droši vien šī problēma tiks atrisināta," uzskata Krīgers.
LBAS uzskata, ka ideja par darbinieku sodīšanu ar kriminālsodu no valsts amatpersonu puses ir ļoti vieglprātīga. Iespējams, ka var atrast kādu citu ietekmēšanas veidu, bet tad ir jāparedz pretim nākšana darbiniekam, jo darbinieks darba tirgū ir vājākā puse.
Gadījumi, kad darbinieks darba devējam prasa maksāt algu aploksnē, ir ļoti reti, situāciju tomēr nosaka darba devējs. Līdz ar to darbiniekam nav citas izejas - vai nu būt bezdarbniekam vai arī saņemt šo "aplokšņu" algu, uzsver arodbiedrības.
Jau ziņots, ka valdība strādā pie jauna ēnu ekonomikas apkarošanas plāna, un izskanējis arī priekšlikums piemērot atbildību „aplokšņu algu” saņēmējiem, kā arī noteikt kriminālatbildību tiem darba devējiem, kuri „aplokšņu algas” maksā pieciem, nevis 50 darbiniekiem, kā tas ir tagad.