Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs piektdien žurnālistiem norādīja, ka, saglabājoties ģeopolitiskajai nestabilitātei, pastāv iespēja, ka IKP un inflācijas prognoze var tikt vēlreiz samazināta.
Rimšēvičs norādīja, ka iekšzemes kopprodukta pieauguma prognoze samazināta saistībā ar nenoteiktību ārējos eksporta tirgos, kam par iemeslu bijis Krievijas un Ukrainas konflikts, kā arī apmaiņa ar ekonomiskajām sankcijām starp Krieviju un Eiropas Savienību.
„Runājot par nākamā gada IKP pieaugumu, izaugsme būs mērāma 2,7% pieaugumā. Ja lietas attīstīsies labāk un „Liepājas metalurgs” atsāks darbību, tad nākamā gada prognoze varētu būt pārskatīta uz augšu. Bet, ja būs nenoteiktība ar ārējo vidi, un turpināsies neziņa par konfliktu noregulējumu starp Krieviju un Ukrainu, Latvijai varētu nākties pārskatīt arī šos rādītājus,” skaidroja Rimšēvičs.
Gausi izaugsmes tempi un neaktīva kreditēšana pašlaik vērojama arī eirozonas ekonomikā. Lai gan pēdējā laikā Eiropas Centrālā banka veikusi vairākus stimulējošus pasākumus kreditēšanas aktivizēšanai, politiskā nenoteiktība aizvien attur no kredīta ņemšanas iespējamos kredītņēmējus, kā arī dara piesardzīgas bankas.
Rimšēvičs aicināja politiķus pirmsvēlēšanu laikā būt atbildīgiem un bez nopietnas vajadzības nepalielināt budžeta deficītu.
Šonedēļ Rimšēvičs atzina, ka Banka mazinās IKP šī gada prognozi. Turklāt arī nākamajā gadā tā būs „tuvāk 2,5%”. Precīzāku prognozi varēs noteikt gada beigās, kad Ukrainas notikumu un sankciju gan tiešo, gan netiešo ietekmi varēs novērtēt plašāk.
Vēstīts, ka Latvija kā viena no ES valstīm kopā ar ASV, Kanādu un Austrāliju, kā arī Norvēģiju ir ieviesušas sankcijas pret Krieviju, cenšoties pārtraukt tās agresiju Ukrainā. Krievija uz to ir atbildējusi ar savām sankcijām, kas primāri skar autokravu pārvadātājus, daļu pārtikas ražotājus un zemniekus.
