Prognozējot makroekonomiskās situācijas attīstību, Latvijas Banka allaž bijusi piesardzīga. Arī tagad, kad zināmi dati par ekonomikas attīstību gada pirmajos mēnešos, centrālā banka paredz, ka šogad piedzīvosim lēnāko tautsaimniecības attīstības tempu pēdējos gados. Galvenie iespējamās izaugsmes dzinējspēki, visticamāk, būs būvniecība un mazumtirdzniecība, proti, nozares, kas atkarīgas no iekšzemes pieprasījuma.
„Ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas attīstību, problēmas Krievijas ekonomikā un eirozonas izaugsmes joprojām saglabājušos vājumu, prognoze 2015. gadam tika pārskatīta no 2,7% uz 2%,” norāda Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs. “Šī gada pirmā ceturkšņa dati un operatīvā statistika par otro ceturksni liecina, ka mūsu redzējums par Latvijas tautsaimniecības attīstību ir bijis pareizs. Tāpēc Latvijas Bankas izaugsmes prognoze 2015. gadam tiek atstāta nemainīga, proti, tā paliek 2% apmērā,” saka Rimšēvičs.
Tiesa gan, pagaidām esot pamats uzskatīt, ka nākamgad tautsaimniecības izaugsmes temps kļūs nedaudz straujāks, sacīja Rimšēvičs. „2016. gadā, pakāpeniski uzlabojoties situācijai ārējā vidē, iekšzemes kopprodukts varētu pieaugt nedaudz straujāk nekā šogad, proti, 3% apmērā. Tomēr ar izaugsmi saistītie riski, galvenokārt negatīvie, saglabājas salīdzinoši augst,” uzsvērs bankas vadītājs.
Pieticīgie ekonomiskās izaugsmes tempi atspoguļojas arī inflācijas rādītājos – Latvijas Banka ir pārskatījusi patēriņa cenu pieauguma prognozi, to samazinot no 0,9% līdz 0,7%. Šāds patēriņa cenu pieaugums vērtējams kā niecīgs.
„Prognoze 2015. gadam, jāsaka, ka tā šobrīd tiek samazināta no 0,9% uz 0,7%. Prognozes samazinājumu noteica zemākas naftas un dabasgāzes cenas ar attiecīgu ietekmi arī uz siltumapgādes tarifiem, kā arī zemākas pasaules pārtikas cenas un gaidāmās labās ražas šajā gadā,” sacīja Rimšēvičs. “2015. gada inflāciju uzturēs galvenokārt pieprasījuma puse, ko veicinās atalgojuma neliels kāpums. Un papildus artavu sniegs arī atsevišķu lēmumu radītās sekas, kā, piemēram, elektroenerģijas tirgus liberalizācijas un „Rīgas Satiksmes” radītais tarifu kāpums,” viņš piebilda.
Tiesa, Eiropas Centrālā banka šogad pielikusi lielus pūliņus izaugsmes veicināšanai. Tā rezultātā šā gada maijā vidējā inflācija eirozonā ir pieaugusi līdz 0,3%. Saskaņā ar aktuālāko Latvijas Bankas prognozi, nākamgad patēriņa cenu pieauguma temps varētu sasniegt 2%.
