Lai arī kopumā pandēmijas laikā uz brīvajām darba vietām lauku saimniecībās nav lielas cilvēku rindas, tomēr Bauskas puses zemnieku saimniecības "Krišjāņi" saimnieks Jānis Straģis vērtē, ka šajā pavasarī darba spēka trūkuma problēma ir mazinājusies. Iepriekš bijušas grūtības atrast darbiniekus pastāvīgām un sezonas vakancēm - gan vienkāršos lauka darbos, gan arī lopkopībā trūcis cilvēku.
"Man ir saimniecībā viens šauri specifisks amats. Tas ir diezgan atbildīgs. Tur ir darbs tieši pie lopiem, un tur mums ir problēmas, jo kadru mainība ir ļoti augsta. Ir grūti piesaistīt pastāvīgu darbinieku. Tagad gan tas man ir atrisinājies, bet vienu brīdi Nodarbinātības valsts aģentūrā bija sludinājums pastāvīgi ievietots," pastāstīja Straģis.
Tāpat sezonas darbos arī ir problēmas. "Ir pārējie lauku darbi, piemēram, augkopībā, kur nav vienkārši dabūt cilvēkus. Taču šogad vīrusa dēļ daudzi puiši, kas strādāja celtniecībā, atgriezušies pagastā. Un es viņus varu paņemt arī šajos sezonālajos darbos – es viņus paņēmu akmeņu lasīšanai," norādīja Straģis.
Zemnieks neslēpj, ka patlaban nereti cilvēki interesējas arī par nereģistrēta darba iespējām saimniecībā uz īsu periodu. Tendenci apstiprina arī Rīgas Tehniskās universitātes Starptautisko ekonomisko sakaru un muitas institūta studentu šopavasar veiktais pētījums. Tajā secināts, ka Latvijas iedzīvotāji ir iecietīgi pret nereģistrētu nodarbinātību sezonālos darbos. Aptaujāti ap 100 dažādu vecumu respondentu atbilstoši iedzīvotāju struktūrai.
"Lauksaimniecība ir nozaru lokā, kur teorētiski ir lielākais nereģistrēto nodarbināto skaits. Un arī vairāk nekā 50% mūsu respondentu ir novērtējuši, ka lauksaimniecība ir sfēra, kurā Valsts ieņēmumu dienestam teju nav iespējas pie rokas pieķert nereģistrētu nodarbinātību. Tāpat arī attiecībā uz sezonāliem un vienreizējiem darbiem mēs novērojām, ka respondenti neuztver to kā nereģistrētu nodarbinātību, ja cilvēks iet pastrādāt uz nedēļu lauku darbus – rakt kartupeļus, ravēt utt. Galvenais motivators nereģistrēt šos ienākumus ir tas, ka gan darba devējam, gan ņēmējam ir nosacīti izdevīgi nereģistrēt. Un otrs lielākais motivators, ka tiem, kas saņem pabalstus vai maksā alimentus, nav izdevīgi reģistrēt ienākumus," stāstīja projekta vadītāja, docente Justīna Hudenko.
"Zemnieku saeimas" pārstāvis Mārtiņš Trons papildināja, ka īpaši cilvēku pietrūkst ražas laikā no jūlija līdz septembra beigām, kad Latvijā ieved arī viesstrādniekus.
Patlaban atsevišķos sektoros – dārzeņkopībā un augļkopībā sezonas laukstrādniekus var nodarbināt ar samazinātu ienākuma nodokli. Ņemot vērā ikgadējo sezonas darbaspēka trūkumu, organizācija sagatavojusi vēstuli valdībai un atsevišķām ministrijām ar kārtējo aicinājumu atvieglotā nodokļa programmu paplašināt arī citos sektoros, kas mazināšot arī ēnu ekonomiku.
Trons norādīja, ka organizācijā vēlas, lai zemnieki vairāk legāli nodarbinātu darbiniekus. Tomēr saruna ar Labklājības un Finanšu ministriju notiekot jau trīs gadus. Pašlaik pie rezultāta nav nonākts.
Pērn kopumā visā sezonā ar samazinātu ienākuma nodokli nodarbināti 3340 laukstrādnieku. Šopavasar pagaidām pirmā sezonas mēneša laikā pieteikti ap 350 nodarbināto, kas ir tāds pats skaits kā pērn aprīlī. Tiesa gan, Lauku atbalsta dienesta dati liecina, ka šosezon pieauguši nodarbināto laukstrādnieku ienākumi.
