“Par vietējo tūrismu šobrīd ir vairākas iniciatīvas un vairāki jautājumi. Pirmais un pamata jautājums – kad?” saka Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.
“Mēs, LIAA un Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC), ļoti cieši strādājam kopā ar industriju, lai varētu nozarei definēt drošās vadlīnijas, kā piedāvāt šo pakalpojumu, lai tas būtu maksimāli drošs no virusologu viedokļa. Un tad varētu par šo informēt sabiedrību, lai nav baiļu ceļot,” stāsta Rožkalns.
LIAA vadītājs norāda, ka patlaban ir grūti paredzēt, vai cilvēki pēc divu mēnešu stingrajiem ierobežojumiem būs izslāpuši pēc sabiedrības un ceļošanas pa Latviju, vai tieši pretēji – būs pieraduši brīvdienas pavadīt, pastaigājoties pa mežu ģimenes lokā, un plašākas publikas sastapšana radīs bailes.
Tomēr vietējam tūrismam, viņaprāt, ir jāatdzimst. “Pie mums top kampaņa par vietējā tūrisma veicināšanu.
Šo kampaņu varam virzīt uz priekšu tikai pēc tam, kad ir skaidrs, ka ceļošana ir atļauta un rekomendēta,” norāda LIAA šefs.
Tāpat Ekonomikas ministrija rosina ēdināšanas un tūrisma mītņu sektoram noteikt samazinātu PVN likmi līdz 5%. “Industrija nākusi klājā ar piedāvājumu par vaučeru sistēmu arī vietējiem ceļotājiem. Par to vēl būs diskusijas starp ministriju un industriju, kāds tad būs vaučeru apjoms, kāda būs atbalsta intensitāte un kādi ir principi, kā tādu varētu piešķirt,” stāsta Rožkalns.
Tāpat plānots, ka tūrisma jomā strādājošie uzņēmumi varēs pretendēt uz atbalstu digitālā mārketinga jomā. Kaspars Rožkalns atklāj, ka tūrisma industrijas dalībniekiem ir uzdevums izveidot divu un vairāku dienu piedāvājumu, lai Latvijas apceļotāji katru nakti nakšņotu naktsmītnē, nevis dotos uz mājām.
“Mums palīdzētu mārketinga kampaņa, kas kliedētu “Paliec mājās” saukli, aicinot atbalstīt vietējos uzņēmējus, pirkt vietējo pārtiku, ēst vietējos restorānos, nakšņot vietējās viesu mājās un ceļot savā zemē,” tā uz nepieciešamību iedrošināt ceļot pa Latviju norāda asociācijas "Lauku ceļotājs" vadītāja Asnate Ziemele.
Tāpat, viņasprāt, Latvija nākotnē var būt pievilcīga arī ārvalstu tūristiem: “Baltijas valstis var iziet ārā ar nedaudz paceltu galvu, ka esam droša vieta ceļošanai un esam salīdzinoši labi izgājuši no šīs vīrusa situācijas ārā. Ja mēs varam cerēt, ka esam izgājuši ārā. Tas varētu būt kā tāds mārketinga pīrāgs, kas varētu būt interesants citām valstīm, kas ir mums apkārt – Nīderlande, Austrija, Vācija.”
Daudzas valstis tomēr cer ārvalstu tūristus šogad sagaidīt.
Mūsu lauku mājas, kurās ir ārvalstu tūristu rezervācijas, arī nav saņēmušas to atteikumu. Arī “Booking.com” platforma neatceļ. Tā ir savā ziņā problēma, jo viņi tur šo rezervāciju faktiski līdz pēdējai dienai, neļaujot vietējam tūristam šo vietu norezervēt. Un nereti šīs rezervācijas ir ļoti ilgas – divas, trīs un četras nedēļas,” zina stāstīt Ziemele.
Rīgas Tūrisma attīstības biroja vadītājs Jānis Jenzis teic, ka birojā top kampaņa gan vietējiem, gan ārvalstu tūristiem: “Tā trepe būs tāda pakāpeniska. Vieglāk būs uzrunāt ceļot vietējo tūristu. Nākamais varētu būt Baltijas valstis, Skandināvijas valstis vai atsevišķi līgumi ar starp valstīm, kur netiktu piemēroti šie karantīnas nosacījumi pēc ceļojuma.”
Trešdien, 13.maijā, notiks pirmais no piecu cikla vebināriem, kurā tūrisma nozares pārstāvji kopā ar vadošiem sabiedrības veselības, ekonomikas, ārlietu, tūrisma nozares ekspertiem un ministriju pārstāvjiem spriedīs, kā pakāpeniski un droši atdzīvināt tūrisma industriju Latvijā.
KONTEKSTS:
Visos tūrisma sektoros šā gada marta beigās un aprīlī bija vērojams gandrīz 100% apgrozījuma kritums, radot nozarei aptuveni 110 miljonu eiro zaudējumus, tostarp tūrisma aģentiem un operatoriem vismaz 33 miljonu eiro apmērā
