«Lauku ceļotājs» rosina ieviest valsts daļēji subsidētus vaučerus ceļošanai pa Latviju

Viesu namos un atpūtas kompleksos Kurzemes pusē ar cerībām par vietējo atpūtnieku interesi vasarā tiek meklēti risinājumi, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem Covid-19 krīzes laikā. Zemgalē neviena tūrisma saimniecība vēl neesot likvidēta, bet uzņēmēji noraida prognozes, ka vasarā tiem būs ļoti liels pieprasījums un ka cilvēki vēlēsies atpūsties tepat Latvijā.  Tāpēc asociācija “Lauku ceļotājs” rosina ieviest valsts daļēji subsidētus vaučerus ceļošanai pa Latviju.

Rosina ieviest valsts daļēji subsidētus vaučerus ceļošanai pa Latviju

Lauku tūrisma asociācijas apkopotā informācija liecina, ka tūrisma mītņu rezervācijas lielākajai daļai uzņēmumu apstājušās par 80-100%, bet daži uzņēmumi turpina daļēji strādāt, ievērojot visus drošības pasākumus.

Lai lauku tūrisms spētu atkopties, būtu nepieciešams īpašs valsts atbalsts, uzskata asociācija.

“Mums ir priekšlikums par valsts daļēji subsidētiem vaučeriem, kas ļautu Latvijas iedzīvotājiem ceļot arī tad, ja cilvēkiem būtu par maz naudas, lai to darītu paši par savu naudu,” stāstīja Latvijas Lauku tūrisma asociācijas ''Lauku ceļotājs'' prezidente Asnāte Ziemele.

 “Lai katram būtu tāds vaučers pieejams, kas sildītu vietējo ekonomiku,” pauda asociācijas vadītāja.

Ne mazāk svarīga arī būtu pašvaldību pretimnākšana ar nekustamā īpašuma nodokļa  atvieglojumiem, savukārt Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra varētu  tūrisma uzņēmumu reklamēšanai ārzemēs paredzētos līdzekļus novirzīt   vietējā tūrisma veicināšanas kampaņai, uzskata asociācijā.

Kurzemē tūrisma uzņēmēji nogaida un  pielāgojas jaunajai situācijai

Liepājas reģionā atpūtas komplekss “Lauku kūrorts” Kazdangas pagastā ir viens no lielākajiem. Aktīvā sezona parasti te sākas aprīļa otrajā pusē un noslēdzas septembra beigās. Tā tas bijis plānots arī šogad, jo katras nedēļas nogalē rezervētas gan kāzas, gan lielie korporatīvie pasākumi. Savukārt pavasarī aktīvās atpūtas iespējas braukuši baudīt klašu kolektīvi.  

Atpūtas kompleksa īpašnieks Jānis Rudzroga atzīst, ka Covid-19 krīze pamatīgi ietekmējusi uzņēmējdarbību.

“Krīze ir iespaidojusi ļoti. Viss apstājies, skolēni nebrauc, visi sēž mājās, šķēršļu parku izmantot nevaram. Visas rezervācijas, kāzas tiek atceltas. Klusais periods ir sācies,” stāstīja Jānis Rudzroga.

Lai gan viss ir apstājies, taču darba netrūkstot, tāpēc Jānis, pats  būdams amatnieks, esošo pirts māju pielāgojis un pārveidojis par nelielu ģimenes atpūtas vietu. Tas būs kā papildinājums jau trim atsevišķajām kempinga mājiņām.

“Varam cerēt tikai uz mazām ģimenītēm un tiem, kas var individuāli kaut kur atpūsties vienā mājiņā, prom no citiem. Šeit jau vienkārši - atcels noteikumus, atvērsim parku vaļā, un cilvēki arvien vairāk gribēs braukt, mēs turpināsim savu darbu, un būs darbs darbiniekiem,” pauda Jānis Rudzroga.

Ceļošana krīzes iespaidā, iespējams daudziem šovasar nebūs prioritāte, atzīst Aizputes vīndaris Mārtiņš Sants, kurš dīkstāves laiku izmanto vīna pagraba remontam un interjera atjaunošanai.

“Vīndari, manuprāt, jau pieraduši pie tādām krīzēm vai neparedzētām situācijām - vienu gadu salnas noposta visu ražu, tad atkal ir jāpielāgojas, kā un ko darīt. Šobrīd apmeklējumu, protams, ir mazāk, bet būs labi. Vīnam ir tā labā lieta, ka vīns nebūs sabojājies pēc mēneša kā piens, bet tas kļūs tikai labāks,” noteica Mārtiņš Sants. 

Liepājas reģionā krīzes iespaidā tikai pāris tūrisma uzņēmēju esot paziņojuši par savas darbības pārtraukšanu, taču lielākā daļa šobrīd cerīgi gaida vasaru, mēģinot pielāgoties jaunajiem apstākļiem.

“Uzņēmēji arī pārprofilējas, meklē jaunas nišas. Pārdomā kaut kādus esošos produktus un pakalpojumus, lai tos var pielāgot. Kreativitāte un uzņēmējdarbības īstā enerģija, mēs to vēl tikai redzēsim,” sprieda Liepājas reģiona tūrisma informācijas biroja vadītāja Inta Šoriņa.   

Zemgales pusē lauku tūrisma uzņēmējiem bažas par nākotni

Kempingā ''Zanzibāre'' Ķekavas novadā attīstīti vairāki darbības virzieni. Citus gadus šajā laikā šeit jau viesojās ārzemju kemperi un notika aktīvās atpūtas programmas skolu audzēkņiem. Tagad šīs jomas pilnībā apstājušās, un saimniece Zane Ešenvalde cer, ka no jūnija, kad parasti sākas viesu uzņemšana peldošajās mājiņās un telts vietās, vismaz vietējie tūristi varēs un gribēs atpūsties.

“Arī ar teltīm pie mums faktiski brauc tikai ārvalstnieki, jo mēs esam tik tuvu Rīgai, ka rīdzinieki pie mums ar teltīm nebrauc. Viņi vairāk pie jūras un tālāk no Rīgas. Ar nometnēm šobrīd vispār vēl neko nezinām,” atzina Zane Ešenvalde.

''Zanzibāre'' ir ģimenes uzņēmums, un darbinieki papildus tiek pieņemti tikai uz tūrisma sezonu, tāpēc atlaist nevienu neesot nācies.

Saimniekiem izdevies kvalificēties dīkstāves pabalstam, tomēr, ja Covid-19 uzlikto ierobežojumu dēļ tūrisma sezona izpaliks, situācija var izvērsties pavisam drūma.

“Situācija ir tāda - ja visu vasaru vienkārši nekas nenotiek un uz rudeni ārkārtas situāciju atceļ, tad mums ir jāizdzīvo līdz nākamajam pavasarim, bet mēs neesam neko nopelnījuši pa vasaru un arī dīkstāves pabalstus arī vairs nemaksās ar ārkārtas situācijas atcelšanu, un tad gan ir traki…” sprieda Ešenvalde.

Arī atpūtas kompleksā ''Svelmes'', kur galvenais ienākumu veids ir banketi, šobrīd valda  pilnīgs klusums.

“Mums arī visi pasākumi, kuri bija rezervēti, tiek atcelti. Cilvēki ir neziņā, cik ilgi būs spēkā Covid-19 ierobežojumi. Tā kā esam tagad klusi un mierīgi un bez ienākumiem,” stāstīja kompleksa ''Svelmes'' saimniece Anita Smiltniece.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti