Viņa norādīja, ja līdz šim bija tendence, ka vairāk īpašumu pirka gar piekrasti, tad šobrīd darījumi notiek arī ar saimniecībām, kas atrodas vairāk Talsu pusē un Kurzemes ziemeļos.
Tādējādi latviešu uzņēmējiem jākonkurē ne tikai savā starpā, bet arī ar lietuviešiem, kuru ienākumi no uzņēmējdarbības ieripo Lietuvas budžetā.
Lietuviešu ienākšanu Latvijā viņa skaidroja ar vairākiem apstākļiem. „Lietuvieši vispār ir vairāk uz biznesu orientēta tauta,” saka Ziemele. Viņi ir uzņēmīgāki, riskēt gatavi un „skaļāki”. Turklāt tā kā lietuviešiem pašiem ir maza jūras piekraste, tad viņi paši grib vairāk pie jūras. „Šobrīd, braucot pa Kurzemi, var redzēt, ka izīrē „kambarai” [mitekli, mājvietu – lietuviešu valodā],” saka Ziemele. Tiesa, lietuviešu piedāvājums neatšķiras no latviešu piedāvājuma.
Ziemele gan atzinās, ka viņai nepatīk atsevišķas lietuviešu lauku tūrisma saimniecības, kur jaunā arhitektūra ir pretrunā vietas kultūrvēsturiskajam raksturam, piemēram, Ķoņu ciematā.
Vaicāta par tūristu skaitu, Ziemele saka, ka sliktāk kā pērn nebūšot. Tiesa, ievērojami sarucis tūristu skaits no Krievijas. Viņu zaudējumu nespēj atsvērt pieaugošais vācu, britu un skandināvu tūristu skaits.
Gan krievu tūristu skaita samazināšanos, gan reizēm rietumeiropiešu piesardzību par drošību Baltijā var skaidrot ar karu Ukrainā un abpusējām Rietumu un Krievijas sankcijām.
