Zemnieku saeima norāda, ka apzinātas krāpniecības riski nav lieli, jo aktīvo lauksaimnieku parādi vienmēr tiek atgūti no citiem maksājumiem.
Lauku atbalsta dienests no Eiropas fondu atbalsta saņēmējiem turpmāk neatprasīs neatbilstoši tērēto naudu līdz 250 eiro gadā. Iepriekš šī summa nepārsniedza 100 eiro.
Dienesta pārstāve Kristīne Ilgaža gan uzsver, ka neatbilstošos izdevumus neatprasa vien tad, ja to nav iespējams ieturēt no citiem atbalsta maksājumiem.
“Protams, situācijās, ja mūsu klienti, no kuriem mums ir jāatgūst šī nauda, turpina saņemt maksājumus un aktīvi darbojas, bet dažādu iemeslu dēļ ir nepamatoti saņēmuši naudu un mums tā jāatprasa, tā tiek atgūta jau no pirmā centa.
Taču ir izņēmuma gadījumi, kad cilvēki ir ar lielām veselības problēmām vai cilvēki gados un nespēj šo naudu atdot, tad šie 250 eiro ir būtiska robeža, līdz kurai mēs varam šo naudu neatprasīt,” stāsta Ilgaža.
Ministru kabineta noteikumu grozījumos Zemkopības ministrija skaidro, ka griestus nepieciešams celt, lai mazinātu administratīvo slogu, jo viena parāda atgūšana Lauku atbalsta dienestam izmaksā ap 253 eiro.
Zemnieku saeimas pārstāvis, lauksaimnieks Mārtiņš Trons norāda, ka aktīvo lauksaimnieku vidū, kas ikdienā ir Lauku atbalsta dienesta klienti, šie parādi vienmēr tiek atmaksāti. Taču, pēc viņa domām, apzināta atbalsta naudas tērēšana citiem mērķiem ir izņēmuma gadījumi.
“Runājot par šiem ļaunprātīgajiem gadījumiem, teorētiski var gadīties, ka atbalsta pretendents piesaka vienu hektāru atbalstam, bet neizpilda nevienu no nosacījumiem un saņem naudu, piemēram, šogad 145 eiro par hektāru, un vēlāk tiek konstatēts, ka nekas nav darīts ar to platību.
Teorētiski vajadzētu veikt uzrēķinu un atprasīt jau krietni lielāku naudu, bet Ministru kabineta noteikumi paredz, ka tad, ja jūs nākamajā gadā nepiesakāties uz platību maksājumu, tad LAD šo naudu no jums neatprasa, kas nav īsti pareizi, un es domāju, ka mums vēl varētu būt diskusija ar ministriju un LAD.”
Ilgaža norāda, ka kopējā līdz šim neatbilstoši tērētā atbalsta summa Latvijā ir mainīga, bet mērāma miljonos.
“Tie ir miljoni, bet precīzi nevaru pateikt, jo šī naudas summa stāv uz atgūšanu un svārstās, jo tiklīdz mēs kādu parādu atgūstam no kādiem maksājumiem, tā kopējā summa samazinās.”
“Nevar teikt, ka LAD praksē nav bijuši gadījumi, kad cilvēki apzināti ir saimniekojuši un rīkojušies ar šo naudu neatbilstoši mērķim, par ko tā bijusi izmaksāta, bet mēs vienmēr arī vērtējam to, vai tā ir bijusi krāpniecība vai kāds cits iemesls.”
Grozījumi valdībā pieņemti šajā nedēļā arī pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, kas nosaka, ka administratīvās vienkāršošanas interesēs ir lietderīgi palielināt robežvērtību nepamatoti izmaksātajai Eiropas Savienības atbalsta summai, ko dalībvalstis var nolemt neatgūt.
