Likumprojekts paredz, ka sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli varēs piemērot personai, kas pie darba devēja strādā no 1.aprīļa līdz 30.novembrim un tiks nodarbināta tieši augļkoku, ogulāju un dārzeņu sējā un stādīšanā, to kopšanā un ražas novākšanā, kā arī augļu, ogu un dārzeņu šķirošanā.
Plānots, ka minimālais nodokļa maksājums būs 0,70 eiro (0,50 Ls) apmērā par katru nostrādāto dienu un persona, kas maksās sezonas laukstrādnieka ienākuma nodokli, kļūs sociāli apdrošināta pensijai, ja no visiem darba devējiem saņemtais ienākums mēnesī pārsniegs 70 eiro (50 Ls).
Lai samazinātu administratīvās procedūras, uzņēmējam, kurš nodarbina sezonas laukstrādniekus, ziņojums par nodarbinātajām personām, viņu ienākumiem un aprēķināto ienākuma nodokli Valsts ieņēmumu dienestam būs jāsniedz vienu reizi mēnesī. Informācijas apkopošanai paredzēts izmantot Lauku atbalsta dienesta (LAD) informācijas sistēmu.
Atbalstu likumprojekta virzībai un samazinātā nodokļa ieviešanai šodienas komisijas sēdē pauda augļkopības un dārzkopības nozari pārstāvošās organizācijas, uzsverot, ka sezonas strādnieku jaunā uzskaites kārtība, izmantojot LAD sistēmu, būs daudz vienkāršāka, ērtāk lietojama un saprotamāka un nodokļa ieviešana rosinās daudzus uzņēmējus legalizēt līdz šim nereģistrētos laukstrādniekus.
Arī Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija (LLKA) uzsver, ka iecerētie likuma labojumi ir nozīmīgs solis legālās nodarbinātības stimulēšanai sezonas darbos un aicina Saeimas deputātus arī turpmāk atbalstīt šo iniciatīvu. LLKA biedra, kooperatīvās sabiedrības „Mūsmāju dārzeņi” vadītāja Edīte Strazdiņa ir pārliecināta, ka likuma labojumiem varētu samazināt nodokļu nemaksātāju lielo skaitu dārzkopības nozarē:
„Reāli izvērtējot esošo situāciju dārzeņu audzēšanā, mēs redzam, ka nav iespējama godīga, caurspīdīga konkurence ar tiem, kas darbojas pelēkajā zonā un nodokļus nemaksā vispār. Šī samazinātās likmes piemērošana ir būtisks priekšnoteikums konkurētspējai, jo cenu spiediens ir milzīgs. Apsveicami, ka lielākā daļa Saeimas deputātu izprot, un ir tikai daži atsevišķi deputāti, kuri ir gatavi atbalstīt ēnu ekonomiku.”
LLKA norāda, ka šīs iniciatīvas nonākšanai likumdevēja dienas kārtībā ir ieguldīts darbs vairāku gadu garumā, un 15% likmes piemērošana ir labākais variants, kurš saskaņots ar Zemkopības, Finanšu un Labklājības ministriju interesēm.
Likumprojekta izstrādātāji norāda, ka dārzkopības un augļkopības nozarē vērojams augsts nelegālās nodarbinātības līmenis sezonas laukstrādnieku vidū un nesamaksātie nodokļi gadā valsts budžetam rada aptuveni 1,75 miljonu latu lielus zaudējumus. Ieviešot īpašu nodokļu režīmu sezonas lauku darbos strādājošajiem, plānots, ka pieaugs nozarē legāli nodarbināto īpatsvars, 2017.gadā sasniedzot 20 procentus no faktiski nodarbināto skaita.
Par grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” trijos lasījumos vēl jālemj Saeimai.
