Pērn Covid-19 seku novēršanai lauksaimniekiem valsts izmaksāja gandrīz 40 miljonu eiro, no kā aptuveni puse tika piensaimniekiem. Ceturtdien valdība lēmusi ZM piešķirt vēl 45,5 miljonus eiro nozares atbalstam, taču tagad lielāko summu plānots maksāt cūkkopjiem.
Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja Dzintra Lejniece skaidroja: “Šobrīd situācija ir ļoti kritiska. Janvārī un februārī ir [cūkgaļas] cena nokritusies par 40%, salīdzinot ar pagājušo gadu pirms Covid-19, savukārt izejvielām, barības izejvielām cena ir par 30% kāpusi.”
Cūku audzētāju asociācijas vadītāja norāda, ka nozarē vairākas problēmas sakritušas vienlaikus. Covid-19 dēļ Eiropā apstājies tūrisms, kā arī sabiedriskā ēdināšana. Līdz ar to restorāniem cūkgaļu vairs nevajag.
Turklāt Āfrikas cūku mēris pērn uzliesmojis Eiropas lielākajā cūkgaļas eksportētājvalstī Vācijā, kas tagad sastopas ar eksporta aizliegumiem no vairākām trešajām valstīm. Līdz ar to Eiropas tirgū radusies pārprodukcija, samazinot cūkgaļas cenu. Arī Latvijas cūkkopjiem dažādi ierobežojumi Āfrikas cūku mēra dēļ gaļu uz trešajām valstīm liedz eksportēt.
“Īpaši jau tu nevari pielāgoties cenu kritumam. Tu ražošanu nevari apturēt. Cūkas, tieši tāpat kā jebkurš cits dzīvnieks, ir katru dienu jābaro, jāaprūpē. Galu galā mums ir arī labturības noteikumi, kas ir jāievēro. Tā kā lielas izvēles jau nav. Tu nevari vienā dienā nolikvidēt saimniecību, aizslēgt durvis un iet mājās,” atzīmēja Lejniece.
No valdības piešķirtajiem 45,5 miljoniem eiro cūkkopības nozarei plānots piešķirt 14,5 miljonus eiro.
Otra lielākā sadaļa ir lauksaimnieku kredītprocentu dzēšana, kam novirzīti 12 miljoni eiro. Savukārt 11 miljoni paredzēti mājputnu nozares atbalstam. Vēl septiņi miljoni iedalīti valsts garantiju programmai, savukārt viens miljons – sadarbības formu attīstībai.
“Šāds sadalījums ir izveidojies, konsultējoties ar nozarēm un veicot arī izpēti, cik varētu būt uzņēmumu, kuriem ir nepieciešams atbalsts,” skaidroja zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts (Nacionālā apvienība).
Naudas piešķiršanu lauksaimniekiem atbalstīja arī finanšu ministra Jāņa Reira (“Jaunā Vienotība”) vadītā uzņēmējdarbības atbalsta grupa. Tomēr Finanšu ministrija atzinumā aicināja valdību diskutēt, vai tiešām lauksaimniekiem atbalstu sniegt jau tad, kad apgrozījums nokrities par 5%. Citās jomās kritēriji nav tik dāsni.
Finanšu ministrijas pārstāvis Aleksis Jarockis sacīja: “Patlaban valstī esošais regulējums atšķiras no šī piedāvātā. Apgrozījuma krituma kritērijs valstī ir 20%, un tas attiecas uz uzņēmējdarbību, kultūras nozari un pašnodarbinātām personām.”
Zemkopības ministrija uzsver, ka apgrozījuma krituma nosacījums esot pielāgots valsts atbalstam Lietuvā.
“Tajā brīdī, kad kaimiņvalsts Lietuva vai kaimiņvalsts Polija ievieš 5% atbalstu, tas uzreiz automātiski mūsu uzņēmumu nostāda nelabvēlīgā situācijā. Ja pie 5% ieņēmumu krituma Lietuvā tiek dalīti 10 miljoni un Latvijā netiek dalīts neviens, tad skaidrs, ka pēc tam cenas ziņā latvietis nekad nevarēs atļauties to cenu, ko atļaujas lietuvietis,” norādīja Eglīts.
Valdībā naudas piešķiršanu ministri atbalstīja bez diskusijām. Konkrētus nosacījumus naudas izmaksai ministrija vēl izstrādās. Eglīts atzina, ka turpinās diskusijas par atbalsta pasākumiem citām lauksaimniecības nozarēm, piemēram, garšaugu audzētājiem.
