Monopols

Monopola viešņa raidījuma "Ķepa uz sirds" veidotāja Inese Kreicberga

Monopols

Monopola viesis - industriālā mantojuma eksperts Toms Altbergs

Labam zemniekam ir ne tikai zināšanas, bet arī "jušana" - lauksaimnieks Edgars Ruža

Lauksaimnieks: Briest milzīgas problēmas, jo liela daļa pasaules vairs nevar atļauties pārtiku

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Latvijas lauksaimniecība gadu laikā ievērojami attīstījusies, tāpēc mums nav jāsatraucas par to, kā sevi uzturēt vai kā nopelnīt, atšķirībā no citām valstīm, kuras pašas nevar izaudzēt graudus un šobrīd arī nevar atļauties tos iegādāties. Taču, ņemot vērā, ka liela daļa pasaules vairs nevar atļauties pārtiku, briest milzīgas problēmas, Latvijas Radio raidījumā "Monopols" vērtēja lauksaimnieks un uzņēmējs Edgars Ruža.

Ruža atzina, ka lauksaimniecība ir sarežģīta lieta, tas nebūt nav vienkārši kaut ko iesēt: "Ar to atšķiras ļoti veiksmīgs lauksaimnieks no vidēja – ar to, ka tam veiksmīgajam ir ne tikai ļoti labas zināšanas, bet arī tā īpašā jušana."

Vienlaikus lauksaimnieks atzina, ka Latvijas daba sniedz lielas iespējas nodrošināt sevi ar iztiku ikvienu, kas ir gatavs strādāt. 

"Latvijas lauki ir mūsu dabiskais, dabas un Dieva dotais, varētu teikt – izraktenis, jo mums nav ne zelta, ne naftas, ne gāzes. Tas, ar ko mēs varam sevi uzturēt, ir Latvijas lauki, meži, ar ko mēs varam pelnīt, pastāvēt kā nācija," uzsvēra Ruža. 

Viņš ir pārliecināts, ka lauksaimniecība var reāli attīstīties un iet uz priekšu tad, ja zemnieki paši kontrolē šo nozari. Ne tikai kultūru audzēšanas ziņā, bet arī attiecībā uz tirdzniecību.

Zemniekiem ir savā starpā jākooperējas, lai visu labumu negūtu starpnieki, viņš uzskata.

"Nepieciešama spēka apvienošana, lai sasniegtu mērķi. Jūs ar kaimiņu, iespējams, katrs par sevi varat būt pilnīgas niecības, bet, kad jūs saliekat savus spēkus kopā, jā, tu par savu kaimiņu varbūt nebūsi dižāks, bet pasaules līmenī tu sāc celties augšā," viņš skaidroja. 

Apvienojot spēkus un ejot uz priekšu, Latvijas lauksaimniecība pa šiem gadiem ir spējusi ievērojami attīstīties. 

"Es noteikti varu teikt, ar graudkopību mēs varam lepoties – mūsu graudkopji dzīvo labāk nekā vācu un franču zemnieki," uzsvēra Ruža. 

Šobrīd Latvija graudus eksportē uz ne tikai uz Eiropu, bet arī uz tām valstīm, kas pašas graudus izaudzēt nevar, uz Tuvajiem Austrumiem, Ēģipti, Saūda Arābiju, Rietumāfriku, Dienvidāfriku. Krievijas izvērstā kara Ukrainā dēļ, ja Ukraina nespēs eksportēt graudus, šogad gan tirgus, iespējams, būs pavisam citāds. 

"Skaidri redzams, ka pasaulē šobrīd briest milzīgas problēmas, jo liela daļa pasaules vairs nevar atļauties pārtiku, un, iespējams, varbūt pat šoruden [nevarēs]," vērtēja Ruža. 

Viņš atzina, ka nupat uzsāktā ražas vākšana liecina par labām ražām Eiropas ziemeļos, tāpēc ir neliela cerība, ka graudu būs vairāk nekā citus gadus. Jebkurā gadījumā Latvijai nav par ko uztraukties. 

"Mums Latvijā nav par ko uztraukties, mums graudu pietiek, mums gaļas pietiek, mums visa kā pietiek, mēs esam ļoti labā situācijā ar visu, bet ir valstis, kuras nespēj pašas izaudzēt un kurās nav arī naftas. Tātad viņi šobrīd negūst peļņu no tā, ka nafta ir dārga, un viņiem ir arī jāpērk ļoti dārga pārtika, ko viņi nevar atļauties vairs," skaidroja lauksaimnieks. 

"Šobrīd varētu būt daudz kur situācija tāda, ka var sākties milzīgi nemieri, tautu kustība. Mēs, Rietumu pasaule, esam pieradinājuši, barojuši ar salīdzinoši lētu pārtiku daudzas Āfrikas, Tuvo Austrumu valstis, un tagad viņi teiks – klau, dodiet mums un dodiet lēti, mēs nevaram nopirkt dārgi," viņš sprieda. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti