Ārpus Rīgas

''Bauskas Dzīves'' galvenā redaktore Anita Rozentāle par Bārbeles zēnu skolu

Ārpus Rīgas

Daugavpilī siltumu ražos no atkritumiem

Sākoties labības pļaujai, ražas apjomi šogad vismaz uz pusi mazāki nekā pagājušajā gadā

Lauksaimniekiem jālauza galva, kā izdzīvot un sagatavoties nākamajai sējai

Latvijā sākusies intensīva labības pļauja. Nokulto graudu kvalitāte kopumā ir labāka, nekā sākotnēji tika gaidīts, taču ražas apjomi ir vismaz uz pusi mazāki nekā pagājušā gadā. Zemnieku saimniecības situācija ir atšķirīga, taču lielākoties lauksaimniekiem nāksies šogad savilkt jostas, lai nomaksātu regulāros maksājumus un nodrošinātu nākamā gada sēju.

Labības pļauja šogad sākusies agrāk, un pirmie graudi „Baltic Agro” Saldus servisa laboratorijā nonāca vismaz divas nedēļas ātrāk nekā ierasts. Šajās dienās traktori ar labības kravām no dažādām Kurzemes vietām jau stāv rindās. Laboratorijā veiktās analīzes liecina, ka pašu graudu kvalitāte, zinot kādas sekas radīja sausums, ir necerēti laba, stāsta laboratorijas vadītāja Inese Levica:

„Pārsvarā pļauj kviešus. Priecē, ka kvalitāte ir laba. Ļoti maz ir lopbarības graudu, kas ir ceturtā grupa. Stabili nāk 2. un 3. pārtikas grupa, retāk ir 1. grupas graudi. Graudu kvalitāte kļūst arvien labāka, jo graudi nogatavojas atbilstoši Latvijas apstākļiem.”

Šobrīd ir karsts un saulains, taču bieži vien mitruma līmenis atvestajiem graudiem ir augsts, atklāj laborante Zoltija Kreizlere:

„Ir arī zaļie graudi, tad arī mitrums lielāks un jālaiž caur kalti. Graudi izauguši nevienmērīgi, vietām vēl piesēts klāts. Labi atceramies kādi bija lauki pavasarī, vietām ar tukšiem pleķiem.”

Rudenī lietavas, vasarā sausums - laika apstākļi ieviesuši savu kārtību, kā šogad lauksaimniekiem nāksies gan sēt, gan pļaut, gan plānot savu budžetu.

Situācija nebūt nav vienkārša, to apstiprina arī zemnieku saimniecības „Ķiveļi” īpašnieks Jānis Kleins. Saimniecība specializējas zālāju sēklas ražošanā, bet sēj arī labību, zirņus un rapsi.

„Rapša mums šogad nav vispār. Ziemā viss nosala, nācās visu pārsēt. Normālā situācija rapsim bija jābūt. Tā vietā iesējām auzas. Kā izauga? Kā visi vasarāji – nekā. Dažus laukus atdošu zaļbarībai lopkopjiem, jo nekas no graudiem nebūs,” atzīst Kleins.

Arī kvalitāte dažādos laukos graudiem ir atšķirīga, stāsta saimnieks. Ziemājus nokuļ ap 3 tonnām no hektāra, kas ir uz pusi mazāk nekā parasti. Tas vēl ir labi. Zemnieku saimniecībā, kas atrodas Saldus novada Jaunlutriņos, pļauja sākusies pagājušā piektdienā.

„Arī zālāju sēklas ir četras reizes mazāk, lauki visi brūni. No ziemājiem kaut kas būs, bet maz izdevās iesēt. Ir absurds – rudenī viss noplūda, tagad viss izdega. Viss pārcēlās uz vasarāju sēju. Arī pavasaris bija neveiksmīgs Saldus pusē - Kurzemes vidienē reģions ir skarbi cietis, domāju, ka saimniecībām būs ļoti grūti.”

Galva būs jāpalauza, kā šogad izdzīvot un iesēt nākamo ražu, turpina Jānis Kleins:

„ Jādomā, kā visu izdarīt kvalitatīvāk, lai būtu pamats nākamā gada ražai. Būs jārunā ar visiem izejvielu piegādātājiem par termiņiem, un norēķināšanos, iespējams, pārlikt uz nākamo gadu. Tas būs darbs visam rudenim. Mēs nevarēsim normāli norēķināties par visu.”

Varētu sākt kult arī zirņus, spriež zemnieks, taču nav zināms, kā tas notiks. Paši zirņi esot gatavi, taču vietām izauguši tik sīciņi, ka kombains tos pļaus ar grūtībām.

Saistītie raksti
0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālajiem profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti