Lietus un spēcīgais vējš jūlijā daudzviet veldrē sagāza labības laukus, īpaši cietuši sējumi Kurzemē un Zemgalē. Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons lēsa, ka veldrē šobrīd varētu būt apmēram 20% sējumu. Tas gan nenozīmē, ka raža ir zaudēta, taču zemākas kvalitātes dēļ iespējams, ka daļa būs lietojama tikai lopbarībai.
Trons atzina: "Mēs lēšam, ka saimniecību līmenī veldre ir no 5 līdz 95% un, ja skatāmies pa reģioniem, tad izteiktāka veldre ir Zemgales reģionā – ap 70% sējumu ir veldrē, Kurzemē – ap 30%, Latgalē un Vidzemē līdz 10%. Skaidrs, ka kulšana būs lēnāka un graudiem būs lielāki mitrumi. Attiecīgi tas nozīmē – lielāki izdevumi pie kaltēšanas. Gāze, šķelda, elektrība tiks patērēta vairāk. Līdz ar zemāku kvalitāti arī zemāka cena. Tāpat tas vēl var ietekmēt nākamās sējas termiņus."
Trons skaidroja, ka zaudējumus saimniecībām būtiski mazina risku apdrošināšana. Zemnieku saeimas ieskatā to veicinājis tieši augstais atbalsts, kas līdz šim polišu iegādei bijis 70% apmērā,
bet gaidāmajā periodā no 2023.–2027. gadam atbalsta intensitāti samazinās līdz 50%.
"Un ir svarīgi, ka, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un pārtikas nodrošinājumu, pārtikas cenu kāpumu, Zemkopības ministrija meklētu finansējumu, lai mēs varam saglabāt esošo atbalsta intensitāti sējumu un lopu apdrošināšanas polišu iegādei. Es domāju, ministrijai ir jāpārskata prioritātes, lai lauksaimnieki vairāk apdrošinās dažādos sektoros," norādīja Zemnieku saeimas pārstāvis.
Lēmums par lauksaimniecības risku apdrošināšanas atbalsta samazināšanu pieņemts jau pirms gada, ko atbalstīja arī Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvā padome, norādīja Zemkopības ministra biroja vadītājs Jānis Eglīts. Atbalsts samazināts trūkstošā finansējuma dēļ, kā arī ministrijā uzskata, ka zemniekiem jāspēj vairāk pašiem uzņemties saimniekošanas riskus.
"Pie 70% atbalsta intensitātes mums būtu vajadzīgi vēl papildu vairāk nekā 19 miljoni eiro, savukārt ar 50% atbalsta intensitāti nākamajiem gadiem mums mazliet veidojas iztrūkums – būtu vajadzīgi vēl 3,4 miljoni eiro. Bet šeit būtu jāsaprot arī pašiem lauksaimniekiem, ka valsts nodrošina to, ko tā var iedot, un pašiem lauksaimniekiem ir jāizvērtē, vai viņiem kritiski svarīgāk naudu iztērēt citur un vasaras ražu likt zem šī riska vai tomēr apdrošināt un nodrošināties pret zaudējumiem," teica Eglīts.
Savukārt Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins skaidroja, ka lauksaimnieki patlaban pret labības veldres risku laukus apdrošina aktīvi.
Viņaprāt, atbalsta samazinājums pieprasījumu būtiski nemazinās un arī inflācijas dēļ pagaidām nav novērota tendence, ka zemnieki atteiktos no polisēm.
Lielākā daļa zemnieku, kas apdrošina sējumus un īpaši graudaugus, tie arī apdrošina pret veldres risku. Tā kā es domāju, ka tas zaudējumu apmērs šogad kopumā graudkopjiem būs ar sešām nullēm rakstāms, bet jāgaida laiks, kad lauki tiks nokulti. Taču, es domāju, šis atbalsta intensitātes samazinājums no 70 uz 50% polisēm varētu atstāt īslaicīgu efektu, un kāds zemnieks atkritīs un pārstās apdrošināt, bet jābūt apziņai, ka valsts un nodokļu maksātāji kompensē tev 50% no polises, jo nevienā citā nozarē tāda "eldorado" nav. Līdz ar to es domāju, ka zemnieku skaits, kas attiecīgi apdrošināsies, ilgtermiņā noteikti nekritīsies, bet turpinās pieaugt," viņš teica.
2015. gadā sējumus Latvijā apdrošināja ap 60 zemnieku, bet pērn jau vairāk nekā 900 un kopumā apdrošināti ap 390 tūkstoši hektāru sējumu.
