Dienas ziņas

Graudkopji vērtē sējumus

Dienas ziņas

Buru ielas mājas liktenis vēl neskaidrs

Lauksaimnieki seminārā meklē atbildes

Lauksaimnieki seminārā apzina nākamā plānošanas perioda prasības

Lai iepazīstinātu ar aktualitātēm jaunajā plānošanas periodā par tiešmaksājumiem un investīciju iespējām, ceturtdien seminārā pulcējās  vairāk nekā 300 Kurzemes reģiona lauksaimnieku. 

Kurzemes pusē pavasara vēsmas jaušamas agrāk nekā citviet Latvijā. Tiesa, ziemāju laukus apskādējis kailsals un arī meža dzīvnieki darījuši savu. Taču šobrīd lauksaimniekus nodarbina jautājumi par jaunajiem noteikumiem, lai saņemtu Eiropas atbalstītos tiešos maksājumus un apgūtu investīciju projektus.

Dobeles novada Zemnieku saimniecības „Alkšņi” īpašniece Agnese Dambe  stāsta, ka viņas saimniecība tikko mainīja nozari - bija gaļas lopi, tagad pārgāja uz aitkopību.

“Saskatām šai nozarē perspektīvas. Saimniecība nav liela, zemes platība aptuveni 25 hektāri. Plānojam startēt projektos, tādēļ esmu šeit, lai mācītos,” dalību semināra skaidro Dambe.

Vienotā platību maksājumu likme šogad noteikta 58 eiro par hektāru, taču papildus tai iespējams saņemt zaļināšanas maksājumu - 34 eiro par hektāru. Lai to saņemtu, lauksaimniekiem jāievēro vairāki nosacījumi, kurus neizpildot, tiek draudēts ar soda sankcijām.

Kooperatīvās sabiedrības „Vērgale 1” izpilddirektors Ēriks Lūks norāda, ka prasības paredz arī  augšņu analīzes un mēslošanas plānus, kas savukārt prasa  lielus ieguldījumus.

Bet Priekules novada saimniecības  „Ābelnieki” īpašniece Līga Gūtmane spriež, ka nākamajā plānošanas periodā “nekas nebūs vienkāršāk”.

“Dzīve kļūst sarežģītāka, prasības arvien lielākas. Pirmajā gadā vēl  tik strikti nesoda, bet nākamajos gados pārbaudes stingrākas un prasības ir jāizpilda,” saka Gūtmane.

Bez pamatīgām zināšanām laukos šobrīd neiztikt. Ir jāmācās, lai saprastu, ko un kā labāk darīt un to, kā nekļūdīties, lai saņemtu turpat 700 miljonu eiro investīciju, ko paredz lauku attīstības programma līdz 2020.gadam.

Lauku konsultāciju centra valdes priekšsēdētājs Mārtiņš Cimermanis pauž, ka Eiropas jaunais uzstādījums, ja runa par investīcijām,  ir tāds -  ja netiek sasniegti mērķi, tad nauda būs jāatdod. “Tā ir skarba realitāte, kas zemniekiem jāliek aiz auss - pirms plāno attīstību, tā rūpīgi jāapsver,” iesaka Cimermanis.

Zemkopības ministrijas rīkoto semināru Kazdangā apmeklēja vairāk nekā 300 lauksaimnieku no Kurzemes reģiona. Tuvākajā laikā šāda mēroga pasākumi notiks arī Latgalē, Zemgalē un Vidzemē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt