Kamēr daudzi lauksaimnieki šobrīd lauza galvas par to, kā nodrošināt tīrumiem nepieciešamās barības vielas, zemkopības ministrs intervijā centās radīt iespaidu, ka nozarē viss ir kārtībā. “Mūsu lauksaimnieki ļoti apzinīgi gatavojušies pavasara darbiem, un gan minerālmēsli, gan degviela jau ir iegādāta. Bet tās īslaicīgās problēmas – tās mēs šobrīd risinām. (..) Šajā gadā tas pamatā ir atrisināts. Laiks ir pārkārtot piegādes – gads. Redzēsim, kā attīstās situācija,” bija paudis Gerhards.
Ministrs arī piebilda, ka izaicinājums minerālmēslu tirgū varētu kalpot kā papildu stimuls saimniekot ekoloģiskāk: “Mums ir jāmazina šo minerālmēslu lietojums. Mums jāpadara augsnes izmantošana klimatam un videi draudzīgāka.”
Zemnieki gan norāda – šāds bioloģiskais virziens pārtiku padarīs vēl dārgāku. “Šobrīd jau konvencionālais grauds maksā traku cenu, tad bioloģiskais būs vēl dārgāks. Un kas to varēs atļauties nopirkt? Nākošā lieta – cik tad mēs šādā veidā saražosim? Šobrīd mēs redzam pēc starptautiskās situācijas – skaidrs, ka pārtikas trūks. Un bioloģiskais virziens galīgi to jautājumu neatrisina,” sacīja SIA “Balticagrar” pārvaldnieks Edgars Bodnieks.
Konvencionālie lauksaimnieki nobažījušies, ka risinājumu vietā ministrs cenšas ignorēt arvien draudīgākās problēmas minerālmēslu piegādēm. “Lauksaimnieki pēc ministra paustā viedokļa bija ļoti sašutuši. Es tik daudz zvanus sen nebiju saņēmis. Iespējams, ministrs arī nebija informēts par reālo situāciju,” sacīja biedrības '”Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš.
Un reālā situācija ir tāda, ka vasaras sezonai minerālmēslu nodrošinājums ir par 90%. “Mēs rēķinam, ka lietosim mazāk nekā parasti, jo mums arī trūkst. Situācija nav tik gluda, kā dzirdēts presē. Viena lieta ir cena, otra lieta – pieejamība, un trešā – loģistikas problēmas. Pat tas, kas tika pasūtīts oktobrī, novembrī, tikai šobrīd tiek piegādāts,” sacīja Bodnieks.
Vēl neskaidrāka situācija izskatās rudenī, kad augsnes bagātināšanai nepieciešams kālijs un fosfors. Tie līdz šim tika importēti attiecīgi no Baltkrievijas un Krievijas. Nu jāmeklē jauni piegādātāji.
“Lielākais kālija izejvielu ražotājs ir Kanāda. Atkal jādibina jauni piegādes ceļi, lai to atvestu. Fosfors – ar to ir vēl lielākas problēmas. Fosfora krājumi Latvijas augsnē ir vismazākie. Fosforu mēs dabīgā ceļā atjaunot nevaram – vai nu organiskais mēslojums, vai minerālmēslojums... Maroka,” skaidroja Lazdiņš.
Taču Marokas fosfors neatbilst Eiropas standartiem. Tādēļ zemnieki sagaida, ka Gerhards, kurš šonedēļ atrodas Eiropas Lauksaimniecības ministru padomē Briselē, meklēs risinājumu minerālmēslu piegādes problēmai.
