Ārpus Rīgas

Lizuma piensaimnieki: Piena ražotājiem jāapvienojas kopīga tirgus meklējumiem

Ārpus Rīgas

Pieslēgšanās ūdensvada sistēmai Daugavpilī atduras pret iedzīvotāju maka plānumu

Lauksaimnieki: Ražas vairāk ietekmēs ilgstošais sausums nekā salnas

Lauksaimnieki: Ražas vairāk ietekmēs ilgstošais sausums nekā salnas

Jūnija salnas nav bijušas ļoti postošas dārziem, ja audzētāji parūpējušies par augu pasargāšanu. Salna vairāk skārusi Kurzemes vidieni, kā arī Zosēnu apkārtni Latgales pusē, bet mazāk Zemgales reģionu. Paši zemnieki, runājot par postījumiem, secina, ka lielāks kaitējums patlaban gan dārzeņiem, gan augļiem esot no sausuma, kas varētu ietekmēt ražu un arī produkcijas cenu. Sausums īpaši skāris Vidzemi.

 

Salna aizvadītajās vēsajās naktīs reģistrēta atsevišķās vietās Latvijā. Uz lieliem postījumiem lauksaimnieki gan pagaidām nenorāda, bet atzīst, ka tā nav ierasta situācija tik vēlu jūnijā. Salna vairāk skārusi Kurzemes vidieni, bet pilnībā nosaluši lauki nav novēroti, augi cietuši atsevišķās joslās.

''Kur laukus aizsedz krūmi, viss ir kārtībā; kā bijis kāds robiņš, kur nav krūmu, tā liels pleķis, kur apsaluši, teiksim, kartupeļi. Drusku apsaluši gan vasaras kvieši, gan mieži - galiņi, ne pilnībā. Vairāk cietusi kukurūza - kā jau siltummīle. Zemnieki brauc ar amonija preparātiem, mēģina atdzīvināt. Protams, raža būs nedaudz mazāka nekā tad, ja nebūtu apsalis,'' saka Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Liepājas nodaļas augkopības speciāliste Vita Cielava.

Dārzeņu audzētāju kooperatīva ‘’Mūsmāju dārzeņi’’ vadītāja Edīte Strazdiņa stāsta, ka šoreiz salna nav skārusi lielas kooperatīva ķirbju, kartupeļu un kabaču platības. Taču

dārzeņu audzētāji norāda, ka problēmas visām kultūrām rada tieši sausums, kura rezultātā augi nevienmērīgi dīgst un tas vēlāk sarežģī apstrādi un vienmērīgas ražas ieguvi. Par dārzeņu cenu izmaiņām spriest gan esot pāragri.

''Tur, kur nelaista, kāpostu galviņas veidojas mazākas. Agrā raža ir mazāka. Stādījumi, kas tika veikti pavēlu, maija beigās, arī vēlās kultūras - vai nu salīdzinoši nevienmērīgi sadīgst, vai arī stādi izkrīt, īpaši, ja nav iespējams, laistīt - un daudzviet nav iespējams. Tā kā postījumi vairāk ir no sausuma, pēc sējas praktiski lietus nav uzlijis,'' secina Strazdiņa

Arī Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte apstiprina, ka šis, salīdzinot ar aizvadīto gadu, kopumā nav īpaši labs gads augļu un ogu audzētājiem:

''Īpašu bojājumu augļkopjiem nav no salnām, jo, kad tās sākās, ābeles, plūmes, ķirši bija jau noziedējuši. Bet problēma ir no sausuma - viss pavasaris bija ļoti sauss, birst nost mazie auglīši... un tad kā joks - nebūs jāretina, būs tikai lielie āboli... Cenas būs augstākas nekā pagājušajā gadā. Jā, auglīši birst nost, daži saka, ka kokā nav palicis neviena.''

Nedz augļkopji, nedz dārzeņu audzētāji uz ražas postījumiem laukus neapdrošina, bet gan pārsvarā iegulda aizsardzībā. Arī lauku konsultanti vēl iesaka audzētājiem, kuriem salnas nodarījušas kādu kaitējumu, domāt par papildu mēslošanas līdzekļu izmantošanu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti