Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Dienas ziņas

Lauksaimnieki raizējas par labības sējumu veldrēšanos

Lauksaimnieki raizējas par labības sējumu veldrēšanos

Lietavās un stiprajā vējā šonedēļ cietušas graudaugu platības arī Alojas novadā - vietām labība pilnībā sagāzta veldrē. Par zaudējumiem lauksaimnieki vēl nerunā, tas atkarīgs no laikapstākļiem turpmāk. Taču šī pieredze mudina domāt par platību apdrošināšanu.

Lietavas un spēcīgais vējš gandrīz pilnībā sagāzis veldrē saimniecības “Jaunmusleti” 13 hektārus plašo labības lauku. Pamazām gan sagūlušie vasaras kvieši atkopjas. Saimnieks Armands Krūmiņš spriež - ja lietavas ies secen, tad no šī lauka varēs iegūt labu ražu.

“Bija slikti, bet tagad izskatās jau labi. Ja vairāk nenāks negaisi tādi, kā bija, tad nedaudz sarežģītāka kulšana varbūt būs, bet būs labi,” prognozēja Krūmiņš.

Lietavās un stiprajā vējā visvairāk cietušas graudaugu platības Zemgalē. Tur veldrē sagāzti ziemas kvieši, vasaras mieži un auzas. Lielākoties tie ir sējumi, kuri ir labi mēsloti.

Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītāja Ingūna Gulbe pieļāva, ka “daļa saimnieku varbūt nedaudz pārcentušies ar mēslošanu, tāpēc augi nav tik izturīgi. Bet tur, kur ir liels vējš un lietus, nespēj palīdzēt nekas. Viņi tiek sagāzti. Bet vēl ir laiks, var nedaudz pacelties uz augšu.”

Speciāliste norāda - pagaidām nav pamata satraukumam, ka graudu kopraža, ko prognozē lielāku nekā pērn, būs negatīvi ietekmēta.

Taču, ja graudaugi zemē gulēs ilgstoši, cietīs to kvalitāte. 

“Te pamatos, kur nolūzis, barības vielu apmaiņa jau apgrūtināta, no veldres graudi sīkāki nāk ārā,” skaidroja SIA „Tēraudiņi” īpašnieks Valdis Možvillo.

 Graudkopja Možvillo vasaras kviešu platība cietusi nedaudz - veldrē sakrituši vien 5% sējumu. 

“Pietiek ar 5%, lai visa lauku ražas kvalitāte būtu sabojāta, nederīga maizei. Palielinājies mitrums uzreiz, cits mitrums graudam. Zem 20% mitruma nemaz nevar nokult. Veldre sadīgst, nežūst vairs,” sacīja Možvillo.

Ar risku, ka labība var sakrist veldrē, graudkopis Valdis Možvillo rēķinās - nepieciešamības gadījumā lieto pretveldres preparātus un augšanas regulatorus, taču arī tas negarantē, ka sējumi spēcīgos negaisus pārdzīvos. Šogad saimnieks apdrošinājis ziemāju platības un pieļauj, ka nākamgad būs jāapdrošina arī vasarāji.

Tā kā laikapstākļi kļūst arvien neprognozējamāki, šādu risinājumu apsver arī Armands Krūmiņš. 

“Daba niķosies, tad būs jādomā. Pagaidām vēl nē, neesam izmantojuši. Tas arī, neteiksim, ka ir lēts prieks,” norādīja Krūmiņš.

Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins stāstīja, ka  “vidēji tie ir savi 15-25 eiro par hektāru aptuveni.  Zemnieki kopā ar apdrošinātājiem mācās, abas puses mācās un pilnveido produktus, lai zemniekiem tie labāk derētu.”

Apdrošināto sējumu platības ar katru gadu palielinās. Pērn atlīdzībās par zaudējumiem izmaksāti gandrīz 4 miljoni eiro, un līdzīgu summu asociācijā prognozē arī šogad.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti