2300 hektāros, ko apsaimnieko Jelgavas novada Zaļenieku pagasta saimniecība "Vilciņi-1", lielākoties iesēts rapsis un ziemas kvieši. Daļa lauku atvēlēta Latvijas zāles sēklām, bet 100 hektāri zirņiem. No tiem šogad iecerēts iegūt 500 tonnas zirņu.
"Ja mums izdosies izaudzēt pārtikas kvalitāti, viņi aiziet pārtikā, ja lopbarības kvalitāte, tad lopbarībā. Ļoti svarīgi ir patiešām pareizi strādāt. Izmantot visus resursus, lai izaugtu pārtika," skaidroja ZS "Vilciņi-1" saimnieks Arnis Burmistris.
Saimniekošanu šogad "Vilciņu-1" saimnieks sauca par izaicinošu spēli. Par augstu cenu rudenī iegādājies minerālmēslus. Šajā ziņā viņš ir ieguvējs. To, ka slāpekļa mēslojumam cena augs līdz piecām reizēm un zemnieki vēlāk par tiem maksās vēl vairāk, neviens nevarēja paredzēt. Toties graudus gada beigās viņš pārdeva par ievērojami zemāku cenu, neparedzot, ka arī tā ievērojami celsies.
Raksturojot pašreizējo situāciju, lauksaimniecībā no saimnieka bieži izskan vārdi neziņa un nenoteiktība. Tāda neesot piedzīvota kopš neatkarības atgūšanas.
"Mūsu saimniecība pastāv 30 gadus, saimniekojam. Un, es teiktu, ka nav tāda situācija bijusi, tik daudz komponentēs tā neskaidrība. Un tās cenu svārstības, kādas ir šobrīd. Mēs nevaram plānot propāna gāzes iegādi, kas būs kulšanas laikā. Kāda būs degvielas cena tanī brīdī, kad būs kulšana, kad būs visi sējas darbi, jo tas arī ir tas periods, kad ir ļoti lielas izmaksas. Tiek izdarīts viss pasākumu komplekss priekš nākamā gada ražas," teica lauksaimnieks.
"Vilciņu-1" saimniece, biedrības "Zemnieku saeima" pārstāve Maira Dzelzkalēja-Burmistre situāciju lauksaimniecībā Latvijā pārzina gana detalizēti. Viņa sacīja – ražas prognozes pašlaik ir labas.
"Ja salīdzina ar iepriekšējiem gadiem, tad zemnieki par kaut kādiem līdz 20% mēslojuma devas šogad būs samazinājuši lielo izmaksu dēļ un tādēļ, ka varbūt nevarēja nopirkt kaut kādā brīdī mēslojumu. Bet tas varētu rezultēties uz mazliet mazāku ražu un mazliet zemāku graudu kvalitāti, bet kopumā, ja vien laika apstākļi būs labi, varbūt mēs pat vispār nejutīsim kaut kādu ietekmi," sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.
Viņa norādīja – Latvijā izaudzējam vairāk pārtikas, nekā patērējam. Tās mums nepietrūks. Jautājums par cenu. Pašlaik neviens vairs netic brīnumiem, ka kaut kas varētu kļūt lētāks.