ĪSUMĀ:
- Lietavu dēļ daudzviet vasarāju sēja notiek ar kavēšanos.
- Tas var atsaukties uz rudens ražu.
- Agronomi iesaka laukos, kur aizvien grūti iebraukt, nogaidīt, vēlāk iesēt ziemājus.
- Ja laika apstākļi būs labvēlīgi, kopumā lauksaimnieki var šogad gaidīt labu ražu.
Dažiem lauksaimniekiem, piemēram, vasaras rapsi nācies sēt gandrīz ar mēneša kavēšanos, jo tehnika nespēja tikt izmirkušajos tīrumos. Būs arī saimnieki, kuri neapsētos vasarāju laukus atstās un gatavosies ziemāju sējai. Tāpat problēmas ir miglot apsētos laukus, kur vietām joprojām stāv ūdens. Protams, tas var sliktāk atsaukties uz gaidāmo ražu, prognozē paši lauksaimnieki.
No agra rīta un līdz vieniem naktī šajās dienās rūc traktori Daugavpils novada Biķernieku pagasta zemnieka Aleksandra Studeņņikova laukos. Ar mēneša novēlošanos vairāk nekā 100 hektāros tiek sēts vasaras rapsis.
“Šogad ļoti daudz nokrišņu bija, negaidīti! It kā pavasara sākums bija labs, taču nevarējām strādāt ar ziemāju apstrādi, ar aizsardzības līdzekļiem, jo bija salnas, un, kad laiks ļāva, braucām tīrumos. Taču maija sākumā sākās lietavas. Tāpēc visi darbi ļoti aizkavējās.
Tagad nedaudz sausāks, tāpēc uz lauka esam, varētu teikt, nemitīgi,” atzina Aleksandrs Studeņņikovs.
To, ka ir Latgalē lauki, kur šogad ar vasarāju sēju nav paveicies un ka dažviet sēja notiek ar mēneša iekavējumu, apliecināja arī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) Preiļu biroja augkopības konsultante Inese Magdalenoka.
“Vasaras sējai jau bija jābūt pabeigtai. Lielākā daļa lauksaimnieku visu jau ir apsējuši. Tomēr ir palikuši lauki, kur nepaspēja iebraukt līdz lietavām. It sevišķi, ja bija jāapsēj lielas platības. Jo tas pavasaris arī šogad bija tāds auksts, vēss, arī mitrs. Korekcijas, protams, daba ieviesa. Sevišķi lielākām saimniecībām,” stāstīja Magdalenoka.
Protams, ka tas galarezultātā var atsaukties uz rudens ražu.
“Bažas ir, un [rezultāts no tā] atkarīgs, kāds būs rudens, – vai varēs nokult,” piebilda Magdalenoka.
Ar bažām uz gaidāmo vasaras rapša ražu raugās arī paši zemnieki, atzina Aleksandrs Studeņņikovs.
„Protams, ka būs ietekme uz ražu, to rādīs rudens. Te vēl īsti nav saprotams; ja tagad būs ilgstošs sausums, arī nebūs labi. Vēlīnā sēja vienmēr atsaucas uz ražas samazinājumu,” skaidroja zemnieks.
Agronomi iesaka laukos, kur joprojām iebraukt sarežģīti, nogaidīt un izvēlēties vēlāk iesēt ziemājus.
“Varbūt labāk tos laukus gatavot ziemas rapša, ziemāju – kviešu, rudzu sējai, atstāt papuvē vai ielikt kādu zaļmēslojumu augsnes kvalitātes uzlabošanai,” norādīja Magdalenoka.
Lauku konsultācija speciālisti izbrauc un apskata sējumus, pagaidām, piemēram, ziemāju stāvoklis, kā saka Inese Magdalenoka, vērtējams kā labs, tomēr tīrumiem ir jāseko.
„Ziemāju lauki izskatās pietiekoši labi. Vienīgi tur, kur nav veikta smidzināšana pret nezālēm, nezāles vietām ir saaugušas lielākas par pašiem graudaugiem. Bet pārmitrie vasarāju lauki, kas saņēmuši tikai pamatmēslojumu, pēc iespējas ātrāk jāmēslo ar slāpekli. Artajos laukos ātri vien saules un vēja ietekmē izveidosies "garoza", ja ir saule un vējš, un samazināsies slāpekļa iedarbība uz augsni,” skaidroja Magdalenoka.
Graudaugu sējumu platības nemazinās, drīzāk otrādi – ir tendence tām pieaugt, un to sekmē pēdējo gadu laika apstākļi, viņa secināja.
„Platības nemazinās. Daudz iesēti rudenī ziemāji, tās ir pietiekoši lielas platības. Pie mums Latgalē audzē gan ziemas kviešus, gan rapšus, arī rudzus un ziemas miežus,” piebilda speciāliste.
Ja laika apstākļi būs labvēlīgi, kopumā lauksaimnieki var šogad gaidīt labu ražu.
