2014 gadā maksājumu sistēma nemainās
Nākamajā Eiropas Savienības finanšu periodā izcīnītais lauksaimniecības tiešmaksājumu apjoms Latvijai ir 1,7 miljardi eiro. Par naudas pārdali pēc garām diskusijām 2014. un 2015. gadā ministrija jau daļēji vienojusies ar lauksaimnieku organizācijām. „Tātad sistēma 2014. gadā paliek tāda pati kā šobrīd, un arī 2015. gadā mēs turpinām vienoto platībmaksājumu, kur gan būs nelielas izmaiņas. Saistītie maksājumi, kas nonāk konkrētām nozarēm, tie vairs nebūs 3,5% kā līdz šim, bet gan 13%. Līdz ar to vairāk saņems konkrētas nozares, pagaidām gan neesam ar lauksaimniekiem par 2015. gadu vēl runājuši, bet manā izpratnē, tā varētu būt piena lopkopība un lopkopība kopumā," norāda zemkopības ministre Laimdota Straujuma.
Lielākās diskusijas lauksaimnieku organizāciju starpā pagaidām bijušas par iespēju izšķirties, vai Latvijā saglabāt vienotā platību maksājuma shēmu, vai ieviest pamata jeb vēsturisko maksājuma shēmu. Lai arī jau izvēlēta pirmā, visas puses tas neapmierina un jautājums vēl ir atvērts attiecībā uz 2016. gadu.
„Mums bija ļoti plašas diskusijas ar lauksaimnieku organizācijām, mūsu darba grupa jau strādāja vairākus mēnešus iepriekš ar lauksaimniekiem. Ir zināmi plusi gan vienai, gan otrai sistēmai, bet mēs šobrīd esam pasūtījuši pētījumu agrārās ekonomikas institūtam, kurš tiks pabeigts nākamgad janvārī. Un tad jau precīzos skaitļos varēsim saprast priekšrocības abās sistēmās.
Starp lauksaimniekiem gan nav vienprātības, faktiski visas organizācijas, atskaitot Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociāciju, atbalstījuši, ka nākamos divus gadus paliek vienotais platību maksājums. Asociācija gan uzskata, ka jau no 2015. gada jāievieš maksājumu tiesības," skaidro ministre.
Vienotā maksājuma shēmā lauksaimnieks saņem maksājumus par katru apstrādāto zemes hektāru neatkarīgi no tā, vai tā būtu kādu kultūru audzēšana vai zāle. Savukārt pamata maksājuma shēmā atbalsta maksājumi seko tieši ražojošajam zemniekam nevis zemei, uz kuras tas saimnieko. Līdz ar to, ja nomas maksa ir pārāk augsta, tad zemniekam ir iespēja iznomāt zemi citviet, bet maksājumi tam sekos.
Vai labāka būtu pamata maksājumu shēma?
Kooperatīva „Trikāta" valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs skaidro, ka, ieviešot pamata jeb vēsturisko maksājumu shēmu, tie vairāk nonāktu tieši pie lauksaimniekiem, kas ir reāli ražotāji. „Realitāte tiešām ir, ka kopējā tiešmaksājumu aploksne ir ievērojami lielāka, nekā iepriekšējā periodā, un to Latvija ir, manuprāt, veiksmīgi izcīnījusi. Taču tas, kas mūs dara bažīgus - kāda jēga no maksājumiem, ja tie tāpat aizies palielinātās zemes nomās vai investoriem appļāvējiem. Tāpēc, manuprāt, ir ļoti svarīgi ieviest tieši pamata maksājuma shēmu. Pretējā gadījumā var iznākt tā, ka Eiropa maksājumus lauksaimniecībai palielināja, bet lauksaimnieks visu saņemto naudu samaksā par zemes nomu un nekas pāri nepaliek," saka Krievārs.
Zemnieki gan neatkarīgi no šobrīd nolemtā turpina strādāt un nepaļaujas tikai uz kādu no shēmām. Krievārs arī atzīst, ka ideālā gadījumā būtu veidot kādu hibrīdu starp abiem maksājumu modeļiem, jo arī pamata maksājumiem ir mīnusi. „Ne viena, ne otra shēma nav perfekta, bet es gribētu redzēt lielāku drosmi naudu novirzīt tam, kam tā ir paredzēta - reālai ražošanai. Kaut arī vieglāk ir atstāt visu, kā ir. Un, lūk, mēs arvien saņemam zemākos maksājumus un ar to pašu vēl ir jādalās ar tiem, kas zemi tikai nopļauj. Es ceru, ka pēc gada vai diviem būs Latvijai vēlreiz iespēja šo modeli pārskatīt un izvērtēt," saka Krievārs.
Runājot par lauksaimniecības zemes appļāvējiem, zemkopības ministre norāda, ka aiznākamgad esošo vienotā platībmaksājuma sistēmu varētu uzlabot, lai tiem, kas tikai nopļauj zāli, maksājumus varētu mazināt.
„Jau ir iestrādāts likumdošanā - ja lauksaimniekam ir vairāk nekā 50 ha pļavas un ganības un tur nav noteikts skaits lopu vienību, tad tiek samazināti maksājumi par dažiem procentiem. Nākošajā periodā appļāvējus varēs ietekmēt divos veidos. Šobrīd Eiropa ir atzīmējusi, kādām pozīcijām nevarēs saņemt maksājumus un katra valsts var pielikt vēl savus nosacījumus. Viena no idejām, ka par vienkāršu appļaušanu varētu nemaksāt. Bet no otras puses, ja nemaksā tiem, kas appļauj zemi un uztur to labā stāvoklī, tad ir iespējamība, ka šī zeme apaug ar kokiem, ja tur netiek nekas darīts," norāda ministre.
Nākotnē pārmaiņas nepieciešamas
Arī Zemnieku saeima sākotnēji iestājās par vēsturisko maksājumu shēmu. Taču piena lopkopis Juris Cīrulis pēc diskusijām stāsta, ka šobrīd var dzīvot un strādāt arī ar esošo maksājumu modeli, proti, ar to var samierināties, bet pārmaiņas būs nepieciešamas nākotnē. „Nauda kā tāda paredzēta dinamikai, un appļaušana nav dinamika - tur nenāk ārā nekāda produkcija. Katrā ziņā ir jādara viss, lai stimulētu arī šos cilvēkus pievērsties ražošanai, uzliekot kritērijus, kas ir jāizpilda, lai iekļūtu pelnošajā jeb tiešmaksājumu zonā," norāda Cīrulis.
Savukārt jauno zemnieku klubs stingri iestājas par esošo vienotā platību maksājuma modeli. Organizācijas vadītājs, lauksaimnieks Raitis Ungurs skaidro, ka vēsturisko maksājumu modelis jaunajiem lauksaimniekiem, kas sākuši darboties un vēlas attīstīties, nav izdevīgi.
„Mēs ciestu, jo nevarētu saņemt šos vēsturiskos jeb pamata maksājumus, jo saimniecības ir radušās dažādos laikos. Jaunās, protams, ir radušās salīdzinoši nesen, un, ja jau tiek maksātas par, piemēram, 2006. gadu, par laukaugu platībām vai nokautiem eksportētiem dzīvniekiem, tātad šie maksājumi aiziet garām jaunajam lauksaimniekam. Tā vietā mums paredz papildus 25% lielāku maksājumu. Bet tajā pašā laikā jaunais lauksaimnieks vairs nebūs tāds, kā bija iepriekšējā periodā. Un jaunie nosacījumi ir ļoti nepieņemami, nosakot, ka jaunais zemnieks ir līdz pieciem gadiem savā darbībā, bet neviens pēc tik īsa laika nevar konkurēt ar lielajām saimniecībām, kuras pastāv jau 20 gadu," pauž Ungurs.
Vienotais platību maksājums jaunajiem zemniekiem šobrīd ir pazīstams, un viņi ar to rēķinās, plāno saimniecisko darbību un tās paplašināšanu ar jaunām platībām, kuras iesniegt maksājumiem. Arī lauksaimniecības attīstības plānam no tiešmaksājumu aploksnes pārdalīti 6,17%. Iecerēts turpināt attīstības plānā paredzēto atbalstu jaunajiem zemniekiem līdzīgi kā līdz šim. „Paredzēts turpināt to jauno lauksaimnieku programmu, kas ir jau šobrīd - 70 tūkstoši eiro paredzēts vienam jaunajam lauksaimniekam, kur var ieguldīt dažādas investīcijas. Tur gan ir noteikta prasība pēc lauksaimnieciskās profesionālās vai augstākās izglītības. Un vēl, ja jaunais lauksaimnieks iet uz parasto investīciju programmu, tur būs papildus atbalsta intensitāte. Šobrīd ir vienošanās ar visām organizācijām, ka tie ir plus 5%, bet ar jauno lauksaimnieku klubu diskutēsim mēneša nogalē par skaitļa celšanu uz 10%," saka Straujuma.
Vajadzības ir lielākas par iespējām
Lauku konsultāciju un izglītības centra vadītājs Mārtiņš Cimermanis stāsta, ka līdz šim kopumā lauku attīstības programma bijusi ļoti haotiska un lielākie līdzekļi atdoti saimniecību modernizācijai, lai arī iepriekšējā plānošanas periodā uzsvars bijis uz cilvēkresursu attīstību. Ir svarīgi, lai atbalstu saņem pēc iespējas vairāk un dažādas saimniecības.
„Vajadzības, protams, ir daudz lielākas, nekā var dot lauku attīstības programma. Manuprāt, svarīgi ir līdzsvarot lauku attīstību, jo mēs skaidri zinām, ka moderna saimniecība prasa vien 3-5% nodarbināto, bet jautājums, ko darīs pārējie lauku iedzīvotāji? Tāpēc programmā jābūt pasākumiem, kas veicina arī citas nodarbinātības formas laukos, lai pēc iespējas vairāk cilvēkiem būtu darbs laukos un viņi nebrauktu prom," saka Cimermanis.
Lai arī ministrija ir iezīmējusi nākamo divu gadu tiešmaksājumu pārdales sistēmu, diskusijas par piemērotāko maksājumu veidu nākotnē nebūt nav beigušās. Par 2016. gada maksājumu modeli lēmums jāpieņem līdz nākamā gada augustam.
