Bauskas novada Saulainē pulcējās liels skaits zemnieku, kas aktīvi uzdeva jautājumus Zemkopības ministrijas un citu iestāžu pārstāvjiem gan par atbalsta veidiem, gan ilgtspējīgas saimniekošanas pienākumiem, lai turpinātu pretendēt uz dažādiem maksājumiem arī jaunajā Kopējas lauksaimniecības politikas periodā.
Bauskas novada saimniecības "Dzintari" saimnieks Ivars Baltiņš pēc semināra prognozē, ka viņam atbalsts saimniekošanai nemazināsies. Tiesa gan, tieši šobrīd lauksaimnieks pakāpeniski likvidē līdzšinējo pamata nodarbošanos – lopkopību un vairāk apgūst iespējas graudkopībā, kas, viņaprāt, būs ienesīgāka.
"Pārsvarā biju spiedis uz lopkopību, bet šobrīd lopkopību likvidēju, jo ar graudkopību no ekonomiskā viedokļa šobrīd ir izdevīgāk saimniekot," arzīst Baltiņš.
Vai jaunā kopējās lauksaimniecības politika, kas it kā ir vērsta uz ilgtspējīgāku un zaļāku saimniekošanu, pašiem zemniekiem ir kaut kādā veidā sarežģītāka nekā līdz šim?
Ivars Baltiņš: "Protams, zemnieki paši uz to negāja, bet šobrīd ar maksājumiem viņi tiek stumti uz tām rīcībām, piemēram, caur aizsargjoslām. Gribi maksājumu, tad darīsi. Ar to ražošanai nogriezīs kaut kādus hektārus gar tiem grāvjiem."
Zanei Pakalnei ir gaļas liellopu bioloģiskā saimniecība Vecsaules pagastā, un viņa pat vērtē, ka līdz ar jauno maksājumu sistēmu saimniecībai būs lielāks atbalsts. Vienlaikus lauksaimniece bilst, ka arī viņai pašai saimniekošanā būs jāveic izmaiņas.
"Salīdzinājumā ar to, ka ir vēl papildu maksājumi, kur var iegūt atbalstu par buferjoslām, kuras līdz šim netika izmantotas. Taču man mazliet jāpārplāno tas, ka tajās joslās nevar būt tā pati kultūra, kas pamata laukā. Man gaļas lopu saimniecībā lielākoties ir zālāji, bet tad jādomā, kas tajās joslās varētu būs savādāks, lai izpildītu prasības un būtu lielāks atbalsts. Tāpat par bioloģiskajiem lopiem turpmāk arī maksās vēl papildu atbalstu," stāsta Pakalne.
Tikmēr graudkopības saimniecības "Rogas" pārstāvis Ivars Stranķis vērtē, ka lielākas aizsargjoslas pie grāvjiem un upēm, kā arī to apsaimniekošana saimniecībai radīs zaudējumus.
Ivars ir arī skolotājs Kandavas Lauksiamniecības tehnikuma Saulaines struktūrvienībā un secina, ka, ieviešot zaļo kursu, kopumā lauksaimniecībā vēl arī pieaug tehnikas izmaksas.
Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra valdes loceklis Edgars Linde iezīmē, ka lauksaimniekiem šobrīd jaunajā tiešo maksājumu arhitektūrā svarīgi saprast, kā veidot savu atbalsta grozu.
Tuvojoties platību maksājumu pavasara iesniegšanas termiņam, Lauku konsultāciju centrs aicina zemniekus apmeklēt informatīvos seminārus, kuri janvārī noritēs vēl Gulbenes, Smiltenes, Cēsu un Alūksnes novados. Savukārt citviet Latvijā tie plānoti februārī.
