Zemkopības ministrija gan norādīja, ka ES esot nodefinējusi „sarkanās līnijas”, kuras sarunās neaizskars. Tostarp par prasībām patērētāju un vides aizsardzībai no ĢMO riskiem.
Lai gan pašvaldības un lauksaimnieki ir pret ĢMO kultūru audzēšanu un Latvijā ir tikai sešas pašvaldības, kas nav no tā brīvas zonas, lauksaimnieki bažījas, ka dalībvalstis tomēr varētu aizvien ļaut šo produkciju audzēt. Pret EK plāniem atļaut otras ģenētiski modificētas kukurūzas šķirnes audzēšanu ES iebilst 19 valstis, starp kurām gan nav kaimiņvalsts Igaunija. Graudaudzētāju kooperatīva izpilddirektors Edgars Ruža atzīst, ka tas liekot lauksaimniekiem aizdomāties.
„Kamēr Latvija var noturēt ĢMO brīvo zonu, pie tā mums ir jāturas, jo ES sabiedrība vēlas ēst no ĢMO brīvu pārtiku un gatavi par to maksāt vairāk. Diemžēl, ja Igaunija atļaus ĢMO produkciju audzēt un robeža ir mums blakus, mēs nevienam zaķim vai bitei neaizliegsim pārkāpt mūsu robežu,” saka Ruža.
Tāpat jūnijā atsāksies transatlantiskās tirdzniecības un partnerības līguma sarunas starp ASV un ES, kas arī var ietekmēt zemniekus, ja ES stingri neiestāsies par saviem ražošanas un lauksaimniecības prasību standartiem, tostarp attiecībā uz ĢMO pārtiku.
„Tāpēc mums aktīvi jāseko līdzi un jātaisa spiediens uz lēmumu pieņēmējiem, jo, ja no šīm prasībām Eiropa atkāpsies, tad dalībvalstu pārtika kļūs konkurētnespējīgāka, jo ja nav jāievēro lopu labturības un vides prasības, var lietot augšanas stimulatorus, var lietot ĢMO un to nekur neuzrādīt, tad šī pārtika ir lētāka,” uzsver Zemnieku Saeimas priekšsēdētājas vietniece Maira Dzelzkalēja.
Turklāt, Latvijā audzējot ĢMO kultūras, klimata dēļ tik un tā nevarēsim konkurēt ar lielo ražu citā klimatiskajā zonā. Dzelzkalēja piekrīt, ka no ĢMO brīvā produkcija varētu būt Latvijas zemnieku niša, bet svarīgi, lai Eiropa patiešam neatkāpjas no prasībām, kas stingri arī veikalos ļauj patērētājam atšķirt ĢMO pārtiku.
Zemkopības ministrijas pārstāve Inga Orlova gan norāda, ka ES ir nodefinējusi dažas tā sauktās sarkanās līnijas, kuras sarunās aizskart negrasās. „Jautājumi, kas attiecas uz cilvēku veselības aizsardzību, dzīvnieku labturību un patērētāju interesēm, vides aizsardzību netiks aizskarti sarunās. Tāpat ĢMO šo sarunu kontekstā arī Latvijai ir īpaša interese. Mēs esam par to, lai šie produkti nevarētu nonākt brīvi Latvijas tirgū un lai tie atbilstu ES tirgus standartiem, lai tiem tiktu izdota īpaša atļauja ienākšanai tirgū un lai produkti tiktu atsevišķi marķēti,” saka Orlova.
Lauksaimnieki prognozē ka šis būs viens no nozares svarīgākajiem jautājumiem līdz 2015. gada nogalei, līdz kurai ES sarunas par tirdzniecības līgumu ar ASV plānots pabeigt.
