Iespēja samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi veselīgai pārtikai, nekustamā īpašuma nodokļa celšana neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei līdz 5%, sezonas laukstrādnieku nodarbināšanas nosacījumi – tie bija daži no jautājumiem, kurus ar finanšu ministru Jāni Reiru („Vienotība”) apsprieda lauksaimnieku organizācijas.
Ministrs gan atturējās minēt konkrētus sarunu rezultātus, norādot, ka tā galvenokārt bijusi iepazīšanās tikšanās.
„Šodien nebija uzdevums vienoties, bet gan iepazīties ar lauksaimniecības organizācijām un problēmām,” sacīja Reirs.
Viņš pastāstīja, ka ar lauksaimniekiem plānots tikties četras reizes gadā, tikšanās būs regulāras, „informēsim par rezultātiem”.
Paši lauksaimnieki sarunas vērtē kā konstruktīvas, vienlaikus atzīstot, ka, piemēram, jautājumā par pievienotās vērtības nodokļa likmi ministrijas nostāja ir stingra.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārkls atzina, ka sarunas bija ļoti konstruktīvas, bet Finanšu ministrijas nostāja ir ļoti strikta – tā neatbalsta pievienotās vērtības nodokļa samazināšanu pārtikai, neatbalsta arī nodokļa celšanu neapstrādātai zemei.
„Sarunas nav vieglas, bet ceru, ka sadarbosimies ar Finanšu ministriju, kas ir ieinteresēta, kādas ir problēmas lauksaimniekiem,” sacīja Norkārkls.
Savukārt organizācijas "Zemnieku saeima" vadītājs Juris Lazdiņš norādīja, ka izdevies vienoties par vairākiem jautājumiem, pie kuriem Finanšu ministrija darbu uzsāktu jau tagad. Starp tiem ir arī ierosinājums paaugstināt nodokli neapstrādātai lauksaimniecības zemei.
„Mēs lūdzām iespēju paaugstināt vēl nekustamā īpašuma nodokli neapstrādātai zemei juridiskajām personām, jo iepriekšējais paaugstinājums rezultātu devis, bet ir sociāli neaizsargātas grupas reģionos, kas nespēj to samaksāt, bet, lai šo resursu izmantotu pēc būtības – jāpalielina nodoklis juridiskajām personām. Tur būtu pozitīvs rezultāts, ka zeme nonāktu ražotāju rokās,” stāstīja Lazdiņš.
Lauksaimnieki arī uzsver, ka, ņemot vērā sarežģīto situāciju piena nozarē, šobrīd ir īpaši svarīgi meklēt netiešas lauksaimniecības nozares atbalsta iespējas, kā arī jāveicina nodarbinātība un apdzīvotība lauku reģionos.
