„Šobrīd pastāvošā kārtība lauksaimniecībai izmantojamās zemes iegādei, kas saglabājās arī pēc iestāšanās Eiropas Savienībā, ir vēsturiska un nav sevi pilnībā attaisnojusi. Regulējums nav bijis pietiekami efektīvs un nenodrošina racionālu zemes izmantošanu. Šī iemesla pēc Zemkopības ministrija sadarbībā ar lauksaimnieku pārstāvjiem ir izstrādājusi jaunu variantu, kā efektīvāk saglabāt zemi lauksaimnieku rokās. Jaunā varianta aktualitāte ir tāda, ka pārejas perioda pagarinājums beidzas nākoša gada 30. aprīli. Grozījumi ir diskutēti ar lauksaimniekiem, ir mērķis panākt, ka zeme arī turpmāk paliks lauksaimniekiem. Viedokļi gan ir atšķirīgi, būs diskusijas, bet tām radīta bāze," stāsta Zemkopības ministrijas Meža departamenta direktors Arvīds Ozols.
Lauksaimniecības zemes īpašumu, kurā dominē lauksaimniecībā izmantojamā zeme, īpašumā varēs iegūt fiziska persona, kura ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā (VID) kā saimnieciskās darbības veicēja, potenciālajam īpašniekam vismaz pēdējos trīs gadus pēc kārtas ir jāiegūst ieņēmumi no lauksaimnieciskās ražošanas Latvijā un jāatbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem. Tāpat šai personai jāspēj apliecināt iegādātās zemes izmantošana ražošanā nākamos trīs gadus un turpmāk.
Likumprojekta nosacījumi par lauksaimniecībā izmantojamas zemes iegādi neattieksies uz personām, kuru īpašumā esošās zemes pirkuma vai pārdošanas darījums nepārsniedz piecus hektārus, kā arī uz Latvijas zemes fonda pārvaldītāju - VAS "Lauku attīstības fonds".
Likumprojekts paredz noteikt arī pirmpirkuma tiesības uz lauksaimniecībā izmantojamo zemi.
