Lauksaimniecības zemes kvalitāte Latvijā pēdējos gados pasliktinājusies

Lauksaimniecības zemes kvalitāte Latvijā pasliktinājusies pēdējos gados. Pētījumi rāda, ka augsnes kļūst skābākas un samazinājies augiem izmantojamā fosfora daudzums. Augu aizsardzības dienests par risinājumu uzskata lauksaimnieku izglītošanu. Savukārt bioloģiskie lauksaimnieki pārliecināti, ka ikvienam zemniekam vairāk jādomā par ilgtspējīgu lauksaimniecību, nevis tikai ražošanu.

Lauksaimniecības zemes kvalitāte Latvijā pēdējos gados pasliktinājusiesSintija Ambote

    Valsts augu aizsardzības dienesta augšņu agroķīmiskā izpēte liecina, ka pēdējo piecu gadu laikā augsnes kvalitāte pasliktinās. Tiesa, dienests var iezīmēt tikai tendenci, jo datus ievāc tikai no 9% lauksaimniecībā izmantojamās zemes dažādās Latvijas vietās. Par augšņu auglības rādītājiem, kas pasliktinās, stāsta dienesta eksperte Skaidrīte Rulle:

    ''Mūsu augsnes kļūst skābākas, un arī augiem izmantojamā fosfora saturs gadu laikā samazinājies augsnē. Šiem diviem sliktajiem rādītājiem iemesli ir divi. Attiecībā uz augsnes reakciju (skābumu) Latvija atrodas tādā agroklimatiskajā zonā, kur kalcijs un magnijs no augsnes izskalojas ar nokrišņiem, tādēļ lauksaimniekiem ir jāveic augšņu kaļķošanu vairāk vai mazāk. Taču tas ir dārgi un ne katrs var atļauties šo kaļķošanu veikt. Savukārt attiecībā uz fosfora saturu augsnē, jāsaka, ka lauksaimnieki grēko un pietiekoši nelieto fosforu saturošus mēslošanas līdzekļus.''

    Zemnieki vairāk izvēloties slāpekli saturošus mēslošanas līdzekļus, nevis meklē sabalansētāku augu barības elementu veidu.

    Labākais risinājums, lai apturētu augsnes paskābināšanos un fosfora satura mazināšanos, ir zemnieku lauksaimnieciskā izglītība, uzskata Rulle.

    ''Šeit nevar biznesu likt pirmajā vietā, jo lauksaimniecībai ir jābūt arī dzīvesveidam un jādomā par ilgtspējību. Protams, pirmais rīks ir augsnes analīzes. Ja mēs apsaimniekojam lauksaimniecībā izmantojamo, zemi mums ir jāzina, kas tur ir iekšā, - kādi ir auglības rādītāji un īpašības, bet pēc tam ik pēc 5-7 gadiem jāveic atkārtota zemes izpēte, lai būtu informācija par augsni. Rezultātā var veidot zemei atbilstošu mēslošanas plānu,'' skaidro Rulle.

    Skābās augsnēs ir sliktāka zemes struktūra, pasliktinās mitruma un gaisa režīms, saknes sliktāk uzņem augu barības elementus, turklāt skābās augsnēs tie straujāk izskalojas. Lai aktualizētu zemes veselības tēmu, Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija šonedēļ pulcēja zemniekus zinātniskā konferencē, stāsta asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis, taču diskusijai jābūt arī politiskā līmenī:

    ''Pēdējās desmitgadēs zeme ir ļoti degradējusies un tā ir problēma.

    Zeme noplicinās, vairs nevar sasniegt tādas ražības, kādas vēlētos, tad arvien vairāk lieto pesticīdus, mēslošanas līdzekļus, tas ir īstermiņa risinājums, bet ilgtermiņā rada lielākas problēmas.

    Mums būs jārunā arī ar jauno zemkopības ministru, kāds ir viņa skatījums uz šo politiku, jo, lai būtu skats nākotnē pēc vairākiem desmitiem gadu un varētu pabarot pasauli, mums radikāli ir jāmaina lauksaimniecība.''

    Piemēram, Ķelmēnu maizei pusi vajadzīgo bioloģisko graudu izaudzē pašu saimniecībā Rankas pagastā un pusi iepērk no citiem bioloģiskajiem zemniekiem, stāsta saimniecības īpašnieks Juris Pavlovičs. Latvijā zemnieki arvien vairāk kļūst par ražotājiem, bet saskaņu ar dabu saglabāt esot arvien sarežģītāk.

    ''Katram apvidum ir savas problēmas un laika apstākļi rada savas. Taču kopumā par augsni ir ļoti jārūpējas, lai tā neaizietu bojā, jo atjaunot zemi ir ļoti grūti. Paņēmieni, ko izmantojam, ir augu seka, augu saderība, mikroorganismi un augsnes apstrādes veidi. Mēs šobrīd savā saimniecībā strādājam pēc sentēvu metodēm, bet arī nākotnē jāskatās, ko mums zinātnieki piedāvā, un jāmēģina, nesamazinot augsnes kvalitāti, iegūt lielākas ražas, jo arī mums to pieprasa sabiedrība šobrīd,'' klāsta Pavlovičs.

    Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas apkopotie dati liecina, ka šobrīd kopumā bioloģiskajā sektorā apsaimnieko 270 tūkstošus hektāru, pēdējos gados klāt nākuši arī biedri, kas pārprofilējušies tieši no intensīvās lauksaimniecības.

    Augu dienests augsnes izpēti veiks arī turpmāk, un atsevišķās saimniecībās plānots veikt pētījumu ilgtermiņā, lai iegūtu salīdzināmus datus piecu gadu periodā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti