Lauksaimniecības kooperatīvu apgrozījums pērn sarucis par 40 miljoniem eiro

Krievijas embargo rezultātā apgrozījums Latvijas lauksaimniecības kooperatīviem pērn krities par aptuveni 40 miljoniem eiro, kooperatīvu asociācijas ikgadējā kopsapulcē pastāstīja tās vadītājs Indulis Jansons. Atsevišķās nozarēs pat likvidējušies kooperatīvi. 

Piektdien Zemkopības ministrijā pulcējušies ikgadējā Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) pārstāvji, lai diskutētu par nozares attīstību, kā arī vēlētu jaunu organizācijas vadību. 

Kooperatīvu pārstāvji apstiprināja, ka teju visās nozarēs kooperācija vēl jāstiprina, kā arī atsevišķās jomās, piemēram,  bioloģiskajā lauksaimniecībā, ir jāsāk veidot šāda sadarbība. Savukārt ekonomists vērtējot lauksaimniecības iespējas nākotnē aicināja stiprināt produkcijas kvalitāti un attīstīt eksportu.   

Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas priekšsēdētājs Indulis Jansons vērtējot aizvadīto gadu lauksaimniecībā secina, ka tas bijis smags Krievijas embargo kontekstā. Apgrozījums kooperatīviem pērn krities par vairāk kā 40 miljoniem eiro salīdzinājumā ar 2013.gadu. Tāpat atsevišķas kooperatīvās sabiedrības pērn savu darbību pārtraukušas.

Kopumā valstī šobrīd ir 59 kooperatīvi dažādās nozarēs. Spēcīgākas kooperācijā ir graudu un piena nozares, pārējās nozarēs vēl jāiegulda daudz darba sadarbības stiprināšanā secina asociācija.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atkārtoti aicināja lauksaimniekus vairāk sadarboties, lai spētu aizstāvēt savas intereses un apmierinātu tirgotāju vajadzības.

Graudkopībā cena esot zemākā piecu gadu griezumā. Savukārt gaļas nozarē vietējie uzņēmēji spēj nodrošināt vien 50% no pieprasījuma, tāpēc uzskata, ka ar kooperāciju varētu šo procentu kāpināt.

Vienlaikus pērn stiprinājusies kooperācija mežsaimniecībā, kur veidojušies jauni kooperatīvi. Asociācija iecerējusi šīs nozares pārstāvjus uzņemt valdē.

Jansons norādīja, ka kooperatīvi var augt uz ražošanas apjomu un ražīgum kāpināšanas rēķina,  tāpat kooperatīviem jāmeklē jauni tirgi un nedrīkst cerēt uz vienu tirgu.

Jansons vēl papildināja, ka veikalos būtu jābūt daudz vairāk augļu un dārzeņu, kā arī vietējās gaļas produkcijas. Piemēram, vietējā cūkgaļa spēj nodrošināt tikai 50% no kopējā patēriņa.

Piena kooperatīva “Trikāta” vadītājs Uldis Krievārs apstiprināja, ka aizvadītais gads bijis izaicinājumu gads piena nozarei, gan krītot cenai pavasarī, gan sankciju dēļ, kā arī arvien izaicinājumus sagādā sīvā konkurence ar privātajiem uzņēmumiem valsts iekšienē, tādēļ arī piena nozarē kooperāciju Krievāra ieskatā vēl krietni jāstiprina.

 “Nevar ignorēt faktu, ka konkurences cīņa ir skarba, ja kooperatīvi būtu vairāk konsolidējuši, optimizējuši ražošanu un pārstrādi, ieguvumi būtu lielāki,” uzskata Krievārs.

Ekonomists Pēteris Strautiņš vērtējot lauksaimniecības iespējas nākotnē atzina, ka arī turpmāk gaidāmi izaicinājumi kā piena kvotu likvidēšana, kas var nozīmēt zemākas piena cenas. Tāpat iedzīvotāju skaits Latvijā vēl var samazināties, kā arī reģionālo ceļu uzlabošanai arvien trūkst finansējuma. Taču vienlaicīgi ekonomists uzsver, ka ar riskiem uzņēmējiem vienmēr būs jārēķinās. Šobrīd lauksaimniecības kooperatīviem būtu jākoncentrējas uz eksporta attīstību

 Latvijas iedzīvotāju pirktspēja augs, bet tas nenozīmē, ka cilvēki ēdīs vairāk, augs kvalitātes prasības, kas ļaus nopelnīt pārstrādātājiem, kas piedāvās kvalitatīvākus produktus, norādīja Strautiņš.

Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācija kopsapulcē izvirzījusi arī mērķus nākamajam gadam, kas saistīti ar iesaistīšanos Eiropas Savienības likumdošanas izstrādē, nodokļu sistēmas uzlabošanā un birokrātiskā sloga mazināšanā. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti