Lauksaimniecības apdrošināšanā veidos atbalsta kārtību ārkārtējam sausumam

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Latvijā paredzēts radīt īpašu atbalsta kārtību, kas darbotos ārkārtēja sausuma seku kompensēšanai lauksaimniekiem. Valsts piedalītos ar līdzfinansējumu to sausuma radīto zaudējumu kompensēšanai, kas pārsniedz apdrošinātāju rīcībā esošo uzkrājumu. Šādos gados no valsts budžeta neparedzētiem gadījumiem atvēlētu 2-3 miljonus eiro.

Apdrošinātāji norāda, ka pēc 2017.gada lielajām lietavām un pērnā gada sausuma zemniekus aizvien vairāk uztrauc nepastāvīgie laika apstākļi.   

Veido drošības sistēmu pret sausuma nodarītiem zaudējumiem
00:00 / 03:46
Lejuplādēt

Zemkopības ministrija plāno izstrādāt noteikumu projektu par kārtību, kādā valsts piedalītos apdrošināšanas atlīdzību izmaksā par zaudējumiem, ko lauksaimniekiem rada ekstremāls sausums. Valdības sēdē zemkopības ministrs Kaspars Gerhards norādīja, ka atšķirībā no krīzes brīžos izmaksātām valsts kompensācijām,

šāda kārtība ļautu palielināt lauksaimniecības risku apdrošinātāju skaitu.

Gerhards paskaidroja, ka ir identificēta problēma ar sausumu, kur atsevišķās situācijās problēmas var būt lielākas nekā apdrošinātāji spētu segt. Nav gan zināms cik bieži tāda situācija iestātos, un varbūt tas nekad nenotiktu. 

"Tādos gadījumos ir nepieciešama valsts iejaukšanās," teica Gerhards. "Ministrijas piedāvātais variants ir izstrādāt speciālu kārtību, kā īpaši smagos gadījumos, kas saistīti ar sausumu, valsts segtu iztrūkstošo summu no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem. 2006. gadā valsts lauksaimniekiem sedza visus zaudējumus un tie bija 37 miljoni eiro, aprēķini liecina, ka arī smagos apstākļos izdevumi būtu 2 līdz 3 miljoni eiro."

Pēdējos divos gados nozarei zaudējumus radījuši plūdi un sausums, tādēļ krīzes vadības padome ministrijai lūdza izvērtēt esošo sējumu apdrošināšanas sistēmu. Ziņojumā secināts, ka tieši pēdējos gados lauksaimnieki arvien vairāk pievēršas apdrošināšanai. Tendenci apstiprina arī BTA Baltijas risku parakstīšanas departamenta direktors Ivo Danče. Salīdzinot ar 2017.gadu, pērn lauksaimnieki ziemājus apdrošinājuši teju trīs reizes vairāk un

pieaugusi interese arī par vasaras un rudens risku apdrošināšanu, bet patlaban Latvijā, piemēram, pret sausumu neapdrošina.

Zemnieku saeimas pārstāvis Mārtiņš Trons norāda, ka ziņojums valdībā virzījies lēni, jo iesniegts jau pērnā gada nogalē. Trons prognozē, ka šāds valsts līdzfinansējuma drošības spilvens motivēs lauksaimniekus kultūras apdrošināt arī pret līdz šim reti piedzīvoto sausumu.

Latvijā patlaban sējumus iespējams apdrošināt pret krusas, lietusgāžu, vētras un pārziemošanas radītiem zaudējumiem. Par šīm polisēm lauksaimniekiem ir pieejams daļējs valsts atbalsts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti