Panorāma

Vēl šonedēļ skolēni var apstrīdēt eksāmenu rezultātus

Panorāma

Ieskandina simtgades zaļumballi

Latvijas laukos kuļ labību, ražas zemas

Laukos sāk kult labību, taču ražas nesola bagātas

Šogad Latvijā labības novākšana sākusies par divām nedēļām agrāk. Laukos strādā kombaini, un  pieņemšanas punktos ik dienas tiek ievesti vairāki simti kravu ar nokultajiem graudiem un rapsi.

Uz kooperatīvās sabiedrības “Latraps” pieņemšanas punktu Elejā zemnieki atveduši nokulto rapsi, ziemas kviešus un miežus - pirmoreiz ir tā, ka viss gatavs reizē. Te pārbauda graudu kvalitāti un kravu nosver, tad labību izber.

No iepriekšējiem gadiem palicis prātā, ka kvieši ir zeltainā krāsā - šogad tie ir tumši brūni. Graudkopji saka – tas liecina par augstu kvalitāti. Toties ražas gan ir stipri zemākas, nekā iepriekšējos gados.

“Citus gadus sākam domāt, ka jāsāk kult, šogad kāds zemnieks jau atvedis kravu un saka, ka beidzis kult. Tas nav īsti normāli un liecina, ka ražas ir daudz mazākas, izteikti mazākas (..) Rupji rēķinot, ap 500 miljoniem eiro lauksaimniekiem šajā gadā ir zaudējumi,” stāsta “Latraps” ģenerāldirektors Edgars Ruža.

Mitrajās vasarās lielā daļa labības aizgāja lopbarībai, šogad ir pretēji – visa nokultā labība noderēs pārtikai.

“Mums kvalitāte ir labāka nekā Vācijā un Francijā. Līdz ar to mūsu graudi ir novērtēti, varēs labāk pārdot. Cenas biržās ir augstākas, cik nu tas ir pamatoti, kas zina. Visu pavasari Krievija teica, ka būs milzīgas ražas, bet pēdējās ziņās viņi norāda zemas ražas. Iespējams, ka tā ir spekulācija, bet mums tas ir par labu, novākšanas cenas ir augstas,” pauž Ruža.

Patlaban biržas cenas augstas kvalitātes kviešiem ir 200 eiro par tonnu, pērn cenas turējās ap 140 eiro tonnā.

Rundāles novada graudkopis Raimonds Kazbuķis neslēpj, ka viņš pēc ražas novākšanas vienmēr aprēķina visus plusus un mīnusus. Šogad graudi tik sausi, ka nevajag maksāt par kaltēšanu. “Tas jāņem vērā pie ekonomikas. Pagājušajā gadā par kaltēšanu samaksājām 46 000 eiro. Šogad tas atkal segs ražas kritumu, kas būs ap 25%,” lēš Rundāles pagasta zemnieks Raimonds Kazbuķis.

Ziemas kviešiem kritums nebūs tik liels, bet no vasaras kviešiem tik vien tā labuma, kā varbūt iznāks sēklai. Dīgstot un vārpas veidojot vasarājiem pietrūka mitruma, tāpēc graudu ir maz un slikti. Raimonds saka – ja nav iesēti ziemāji, nākamais gads ir riskants. “Mums bija uzstādījums par katru cenu visus plānotos kviešus un rapšus iesēt, tāpēc tagad esmu tādā situācijā, kad viss nokults. Tas ir izdevīgi naudas un laika ziņā,” klāsta Kazbuķis.

Graudkopis atzīst, ka ražu apdrošina katru gadu – pret izsalšanu, izslīgšanu, krusu. Tad varot mierīgi gulēt, ja plosās negaiss. Pret sausumu gan neapdrošina, bet te ir likumsakarības.

“Kad Latvijā ir karsti laika apstākļi, tad ir negaisi ar krusu. Esmu bijusi vairākās saimniecībās vērtēt zudumus, jo esmu apdrošināšanas eksperte, un zudumi bijuši patiesi lieli, ap 70%. To sedz apdrošināšana,” norāda LPKS “Latraps” agronome – eksperte Līga Ruža.

Kopējās graudaugu platības šogad Latvijā bija 703 000 hektāru. Nākamnedēļ sāks sēt ziemas rapsi, bet kviešu sēja, kaut arī lauki būs novākti, sāksies tikai septembrī. Ja  to uzsāks pārāk agri, tad augi strauji attīstīsies un nevarēs pārziemot.

0 komentāri
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti