Finanšu sektora attīstības plāns 2017.- 2019. gadam valdībā apstiprināts 2017.gada martā. Tajā noteikts finanšu ministra izveidotajai darba grupai izvērtēt plāna ieviešanas norisi un ietverto uzdevumu īstenošanas ietekmi, kā arī ministram līdz 2017. gada 31. decembrim un 2018. gada 31. decembrim iesniegt valdībā priekšlikumus par turpmāko plāna uzdevumu īstenošanu.
Tagad FM ar grozījumiem piedāvā no plāna mērķa svītrot norādi uz Latviju kā reģionālo finanšu pakalpojumu centru. FM šādu priekšlikumu skaidro ar notikušajām pārmaiņām Latvijas finanšu sektorā, kā arī saņemto Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas "Moneyval" novērtējumu, kas neatbalsta šādas norādes aktualitāti un nepieciešamību.
Tāpat šobrīd "līdz pārmaiņu procesa noslēgumam un Latvijas starptautiskās reputācijas nostiprināšanai šāda atsauce veicina Latvijas starptautiskās reputācijas tālāku pasliktināšanos,
jo var radīt maldīgu priekšstatu, ka Latvija turpina ignorēt paaugstinātos riskus un neveic to atbilstošu vadību", skaidro FM.
Ministrijā atzīmē, ka Finanšu sektora attīstības plāna 2017. – 2019. gadam prioritāte joprojām ir finanšu sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas atbilstības un valsts reputācijas paaugstināšana.
Plāns paredz, ka Latvijas finanšu sektora paaugstinātā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska ekspozīcija rada draudus valsts reputācijai un Latvijas finanšu sektora stabilai ilgtermiņa attīstībai. Tādējādi plānā ietvertie pasākumi plānoti un ieviesti ar nosacījumu, ka tie nepalielina minētā riska līmeni, bet vērsti uz tā kontrolētu, plānveidīgu pazeminājumu.
KONTEKSTS:
"Moneyval" pērn augustā Latvijai noteica pastiprinātu kontroles režīmu, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. "Moneyval" Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās - patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Ja Latvija noteiktajā laikā neieviesīs "Moneyval" rekomendācijas, tā var nokļūt tā sauktajā pelēkajā sarakstā.
Šis nebija pirmais negatīvais vērtējums Latvijai, runājot par naudas atmazgāšanas apkarošanu. Nepietiekamu kontroli iepriekš pārmeta arī ASV. Pēc ASV Finanšu ministrijas ziņojuma gada sākumā darbību nācās beigt "ABLV Bank", kurai pārmeta naudas atmazgāšanas shēmas, kas palīdzējušas Ziemeļkorejas kodolieroču programmai un nelegālām darbībām Azerbaidžānā, Krievijā un Ukrainā.
Latvijas finanšu sistēmas sakārtošana un "Moneyval" rekomendāciju ieviešana ir viena no Krišjāņa Kariņa ("Jaunā Vienotība") vadītās valdības prioritātēm.
