2019. gadā vienas dienas ceļotāju braucienu jeb robežšķērsojumu skaits pieauga par 9,9%, sasniedzot 6,4 miljonus, izdevumi – par 14%, sasniedzot 268,1 miljonu eiro.
Visvairāk pieauga vienas dienas ceļotāju skaits no Ukrainas – par 93,4% (175 700), Krievijas – par 36,2% (626 300) un Baltkrievijas – par 32,4% (246 300). Par 3,7% pieauga arī vidējais izdevumu apjoms vienas dienas braucienā – 41,8 eiro .
Lai arī 48,5% vienas dienas ceļotāju Latvijā uzturējās tranzīta nolūkā, izdevumu struktūrā viņu izdevumi veidoja 17,1%. No kopējiem vienas dienas ceļotāju izdevumiem vislielāko īpatsvaru (52,3%) veidoja ceļotāju izdevumi, kas ieradās iepirkšanās nolūkā.
2019. gadā Latviju apmeklēja 1,9 miljoni ārvalstu vairākdienu ceļotāju, kas ir par 0,6% mazāk nekā 2018. gadā, iztērējot par 4,2% vairāk jeb 538,2 miljonus eiro.
Kopējais pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, ir pieaudzis par 5,1%, sasniedzot 8,3 miljonus nakšu.
Vidējais viesu uzturēšanās ilgums bija 4,3 diennaktis, kas ir par 0,3 diennaktīm vairāk nekā 2018. gadā.
1,2 miljoni jeb 63,3% no visiem vairākdienu ceļotājiem Latvijā ieradās no Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Krievijas, Zviedrijas, Norvēģijas un Somijas. 18,9% (0,4 miljoni) ceļotāju bija no Baltkrievijas, Apvienotā Karalistes, Polijas, Beļģijas, Francijas un Nīderlandes.
CSP atzīmēja, ka būtiski pieauga vairākdienu ceļotāju skaits no trim lielākajiem prioritārajiem tirgiem – no Lietuvas par 12,2%, Krievijas – par 22,1% un Igaunijas – par 19,5%. Vidēji vienā braucienā ceļotāji no Krievijas tērēja 301 eiro, kas nemainījās, salīdzinot ar iepriekšējo gadu. Ceļotāji no Lietuvas pērn vidēji vienā braucienā tērēja 136,3 eiro (pieaugums par 27,5%), bet Igaunijas ceļotāji – 123,9 eiro (pieaugums par 22,1%).
Lai arī ceļotāju skaits no Norvēģijas un Zviedrijas samazinājās par 19, % un 55,6%, tomēr kopējie šo valstu ceļotāju izdevumi pieauga. Zviedrijas tūristi pērn Latvijā uzturējās ilgāk – 4,5 diennaktis (3,5 diennaktis 2018. gadā), savukārt Norvēģijas ceļotāju vidējie izdevumi diennaktī pieauga par 12,5% un sasniedza 97,4 eiro.
831 500 vairākdienu ceļotāju Latviju apmeklēja atpūtas nolūkā – pavadīt nedēļas nogali vai citas brīvdienas, un šo ceļotāju īpatsvars pieauga līdz 43% no kopējā skaita. Vidējais uzturēšanās ilgums atpūtas braucienos nemainījās – 3,6 diennaktis.
Lai arī ārstēšanās nolūkā ieradās mazāk par 1% no visiem vairākdienu ceļotājiem, par 51% pieauga to izdevumi diennaktī un sasniedza 122,6 eiro dienā.
Arī uzturēšanās ilgums ārstēšanās nolūkā ir gandrīz divreiz ilgāks (7,1 diennaktis) nekā, piemēram, atpūtas braucienos.
Vislielāko vairākdienu ceļotāju tēriņu daļu veidoja izdevumi restorānos, kafejnīcās un par pārtiku – 31,7%. Salīdzinot ar 2018. gadu, izdevumi par uzturu pieauga par 12,5% un sasniedza 170,8 miljonus eiro.
Lielākais izdevumu pieaugums par 42,1% bija par vietējo transportu – taksometru, sabiedrisko transportu, auto īri, kopumā tie bija 32,4 miljoni eiro. Par 22,9% pieauga izdevumi izklaidei (33,3 miljoni eiro) – ceļotāji vairāk apmeklēja kultūras pasākumus, muzejus.
Izdevumi par naktsmītnēm pieauga par 13% (153,2 miljoni eiro) un ārvalstu ceļotāju struktūrā tie bija 28,5% no kopējiem izdevumiem, savukārt izdevumi par pirkumiem samazinājās par 17,9% (134,3 miljoni eiro) no kopējiem tēriņiem.
Augstskolas "Turība" tūrisma pētniecības centra vadītājs Ēriks Lingebērziņš stāstīja, ka kopumā pieaugums ir likumsakarīgs. Lai tūrisma nozare pēc Covid-19 krīzes pēc iespējas ātrāk atgūtos, Latvijā, viņaprāt, ir jāizstrādā drošības standarti.
"Kā mēs strādājam ar visu drošības standartu, sākot no brīža, kad perspektīvā viens ceļotājs ierodas Rīgas lidostā. Vai mēs ieviešam modernās tehnoloģijas, mērot temperatūras, uzreiz novirzot pacientus ar slimības pazīmēm. Kāds ir standarts viesnīcās attiecībā uz tīrību. Cik daudz mēs esam iztērējuši un ko varam radīt jaunu, lai samazinātu cilvēku kontaktu – automātiskā reģistrēšanās viesnīcā, piemēram. Tas ir svarīgs uzdevums šobrīd.
Pat ja tūrisms ir sasalis, mums ir jāizmanto laiks, lai tiktu ar to skaidrībā. Un tad, kad būsim tikuši skaidrībā, visu kārtību ieviesuši, tad varam domāt par tālāko.
Pasaules griezumā par tūrisma pilnīgu atgriešanos pie iepriekšējā runā par 2023. gadu," sacīja Lingebērziņš.
