Žoga izbūve sadārdzināsies par 15 miljoniem eiro
Valdības protokollēmuma projekts paredz atļaut VNĪ uzņemties finansiālās saistības par prioritāri ierīkojamo posmu 83,9 kilometru garumā uz valsts sauszemes robežas gar Latvijas–Baltkrievijas valsts robežu par kopējo summu 53 573 008 eiro ar PVN, tostarp būvniecības ieceres izstrādes izmaksas paredzētas 2 002 618 eiro apmērā, būvdarbu – 51 394 214 eiro apmērā, bet autoruzraudzības izmaksas – 176 176 eiro apmērā.
Lai nodrošinātu IeM papildu nepieciešamo finansējumu 2022. gadā, valdība plāno atbalstīt IeM priekšlikumu par apropriācijas pārdali 2022. gadā no budžeta programmas "Valsts robežas infrastruktūras izveide" uz IeM budžeta apakšprogrammu "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 1 946 753 eiro apmērā, kā arī finansējuma piešķiršanu IeM (Nodrošinājuma valsts aģentūrai) no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem 1 321 993 eiro apmērā.
Lai nodrošinātu IeM papildu nepieciešamo finansējumu robežas izbūvei 2023. un 2024. gadā, valdība plāno atbalstīt IeM priekšlikumu likumprojekta "Par valsts budžetu 2023. gadam" un likumprojekta "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025. gadam" sagatavošanas procesā palielināt finansējumu IeM budžeta apakšprogrammā "Nekustamais īpašums un centralizētais iepirkums" 2023. gadā par 11 821 102 eiro un 2024.gadā par 386 918 eiro.
Paredzēts, ka būvniecības ieceres izstrāde ir indikatīvi līdz 2022. gada jūnijam/jūlijam, pie nosacījuma, ja līgumi tiek noslēgti marta beigās, izņemot tuneļa būvniecības ieceres dokumentācijas izstrādi, kas paredzēta līdz 2022. gada septembrim.
Žoga izbūves darbi paredzēti 37–47 kalendāro nedēļu laikā no līguma noslēgšanas, bet kopējā būvdarbu veikšanai visai paredzētajai infrastruktūrai (patruļtakas, pontoni, pēdu kontroles joslas, laipas) – 54–70 kalendāro nedēļu laikā no līguma noslēgšanas. Termiņu atšķirības veidojas, ņemot vērā darbu specifiku starp veicamajām darba daļām, piemēram, tuneļa izbūvei nepieciešams ilgāks laiks, jo darbi jāsalāgo ar dzelzceļa kustību. Tas nozīmē, ka prioritāro posmu maksimālais izbūves termiņš ir 2023. gada jūlijs.
Žoga izbūve Latvijas–Baltkrievijas robežai joprojām aktuāla
Pērn par nelikumīgu Latvijas–Baltkrievijas robežas šķērsošanu aizturēta 441 persona. Savukārt, kopš izsludināta ārkārtējā situācija, no nelikumīgas iekļūšanas valstī atturētas 4045 personas. Kopš Baltkrievijas uzsāktā hibrīdkara statistika tikai palielinās.
Valsts robežsardzes priekšnieks ģenerālis Guntis Pujāts stāstīja: "Kopumā līdz šim brīdim ir vairāk nekā 6500 [nelikumīgas robežšķērsošanas] mēģinājumi novērsti. Mana iekšējā pārliecība ir tāda, ja nebūtu pieņemta [ārkārtējā situācija], tad noteikti arī vairāk tūkstošu Latvijā būtu nelikumīgi "iestumti" un piegādāti no Baltkrievijas. Nevar teikt, ka šis izaicinājums ir beidzies. Jauns vilnis tika uzņemts no robežsardzes atjaunošanas gadadienas – 13. decembra. Pēdējā nedēļā vērojama zināma eskalācijas mazināšanās. Es drīzāk domāju, ka tiek lielāki izaicinājumi virzīti uz Poliju, kura pašlaik saskaras ar Ukrainas bēgļiem."
Tāpēc joprojām aktuāls jautājums ir par pastāvīga žoga izbūvi austrumu robežā. Šobrīd lielā daļā no Latvijas–Baltkrievijas robežas ir uzbūvēts pagaidu žogs. Šī gada sākumā Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) izsludināja cenu aptauju par pastāvīgā žoga izbūvi. Tajā sešu būvkomersantu konkurencē uzvarēja SIA "Citrus Solutions". Taču saistībā ar sankciju radītājām izmaiņām materiālu piegādes iespējās uzņēmums atsauca savu pieteikumu. Tāpēc 8. martā tika izsludināta jauna cenu aptauja.
Iekšlietu ministrijas (IeM) parlamentārais sekretārs Mārtiņš Šteins ("Attīstībai/Par!") pastāstīja: "Tika saņemti seši pretendentu piedāvājumi. Veikta piedāvājumu izvērtēšana un pieņemts lēmums par saimnieciski izdevīgāko piedāvājumu. Bet šobrīd notiek saskaņošana VNĪ pusē, un pēc tam Ministru kabineta pusē gala lēmuma apstiprināšana. Tiem vajadzētu būt šonedēļ vai nākamnedēļ."
Nodrošinājuma valsts aģentūras vadītāja Ramona Innusa pastāstīja: "Ir atrasts un ir jau nofiksēts, kāds šobrīd ir papildus nepieciešamais finansējums visa prioritārā posma izbūvei, kas jau iepriekš bija ieplānots. Nauda Finanšu ministrijas ietvaros tam ir atrasta. Rīt ir plānots, ka uz Ministru kabinetu rakstiskā procedūrā apstiprināšanā būs informatīvais ziņojums."
Humānu apsvērumu dēļ Latvijā uzņemtas 145 personas, kurām nav liegta robežšķērsošana. Vēlāk migrantus atgriež viņu mītnes zemē. Kā pastāstīja robežsardzes priekšnieks: "Personām pēc "ceļojuma" pa Baltkrievijas pierobežu nav vēlmes iekļūt Eiropas Savienībā. Viņi grib nokļūt atpakaļ savās mājās."
Vairumā gadījumu bēgļi ierodas no Irākas, Afganistānas, Šrilankas.
KONTEKSTS:
2021. gada vasarā ievērojami palielinājās migrantu skaits, kas no Baltkrievijas cenšas nelikumīgi iekļūt Latvijas, Lietuvas un Polijas teritorijā. Eiropas Savienība to raksturoja kā hibrīdkara izvēršanu, jo Baltkrievijas varas iestādes apzināti neliek šķēršļus robežas šķērsošanai.
Līdzās ārkārtējās situācijas izsludināšanai pierobežā ar Baltkrieviju Latvija arī plānoja pasteidzināt Latvijas–Baltkrievijas robežas infrastruktūras izbūvi.
Šogad februārī austrumu robežas infrastruktūras izbūves projektā no sešiem piedāvājumiem par saimnieciski visdevīgāko atzīts SIA "Citrus Solutions". Uzņēmumam par 31,4 miljoniem eiro plānoja uzticēt izbūvēt 83,9 kilometrus no paredzamajiem 137. Taču pirms līguma slēgšanas uzņēmums atteicās no šiem darbiem, norādot uz strauji pieaugušām izmaksām. Tādēļ valsts meklēja jaunu darba izpildītāju.
