Viņš norādīja, ka Latvijas zvejnieki jau zvejo Atlantijas okeānā – ūdeņos blakus Norvēģijas Špicbergenas teritoriālajiem ūdeņiem. Par zveju šajos ūdeņos Latvijas zvejnieki iepriekš "tiešu" interesi neizrādīja, stāstīja Riekstiņš, norādot – lai paplašinātu Latvijas zvejnieku zvejas iespējas, Latvija izteikusi vēlmi iegūt zvejas iespējas arī Špicbergenas ūdeņos.
Šo teritoriju pārvalda Norvēģija, un daļai valstu, tostarp kaimiņvalstīm Igaunijai un Lietuvai, saskaņā ar vēsturisku – 1920.gadā noslēgto līgumu – jau ir iespējas zvejot Špicbergenas teritoriālajos ūdeņos. Tagad šādas iespējas vēlas iegūt arī Latvija. Tas ļautu Latvijas zvejniekiem piekļūt zvejas vietām Špicbergenā, nodrošinot papildu un vēl vienu "alternatīvu" zvejošanai, klāstīja Riekstiņš.
Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits Latvijas Radio raidījuma "Pēcpusdiena" atzina, ka pašlaik starptautiskajos ūdeņos strādā kopumā deviņi Latvijas zvejas kuģi un no tiem astoņi kuģi nodarbojas ar sniega krabju zveju. Uz šiem kuģiem strādā vairāk nekā 200 cilvēku.
LETA vēsta, ka Latvija meklē iespēju saviem zvejniekiem ļaut turpināt sniega krabju zveju Barenca jūrā, kur tā varētu tikt liegta Eiropas Savienības plānoto ierobežojumu dēļ. Eiropas Komisija (EK) negaidot paziņojusi par šā gada jauninājumu - nepieciešamību saskaņot zvejas atļauju Barenca jūrā ar šīs jūras piekrastes valsti Krieviju, tāpēc kuģiem jāmeklē citas zvejas iespējas.
Valdības otrdien, 23.februārī, akceptētais likumprojekts paredz, ka Latvija plāno pievienoties desmit valstu grupas līgumam par zvejas tiesībām Norvēģijas teritorijas Špicbergenas teritoriālajos ūdeņos.
