Latvijas zvejnieki nākamgad jūrā drīkstēs nozvejot:
- 27 990 tonnu brētliņu – tas ir par 5,3% mazāk, salīdzinot ar 2015.gada kvotu. Tiesa, Eiropas Komisija (EK) piedāvājumā bija paredzēts kvotas samazinājums 13,7% apmērā;
- 18 791 tonnu reņģu Rīgas jūras līcī – tas ir par 10% mazāk, salīdzinot ar 2015.gada kvotu. EK priekšlikumā bija paredzēts 21% samazinājums;
- 4921 tonnu reņģu Baltijas jūrā – tas ir par 8,6% jeb 389 tonnām vairāk nekā šogad;
- 459 tonnas rietumu daļas mencu un 3514 tonnas austrumu daļas mencu – abu mencu zvejas kvota samazināta par 20% jeb attiecīgi par 115 tonnām un 879 tonnām, salīdzinot ar 2015.gadu. EK sākotnējais priekšlikums rietumu daļas mencai paredzēja 32% samazinājumu;
- 12 644 lašus – šī nozvejas kvota Baltijas jūrā saglabāsies nemainīga.
ZM norāda, ka lēmums par kvotām, līdzīgi kā iepriekšējos divos gados, pieņemts, balstoties uz Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma BALTFISH kompromisa priekšlikumiem, kas vairumam krājumu atšķīrās no EK sākotnējā piedāvājuma par būtisku zvejas iespējas samazinājumu.
BALTFISH dalībvalstis uzskata, ka reņģu un brētliņu krājumi jūrā ir pietiekami stabilā stāvoklī un lielāks nozvejas kvotu kritums radītu pārāk negatīvas sociāli ekonomiskās sekas.
ZM atzīmē, ka Latvijas tautsaimniecībai nozīmīgas ir reņģu, brētliņu un Baltijas jūras austrumu daļas mencas zvejas iespējas, šo sugu nozvejas kvotu lielums Baltijas jūrā un Rīgas jūras līcī ietekmē arī zivju apstrādes nozari un nodarbinātības iespējas tajā. Turklāt Rīgas jūras līča reņģe ir galvenā nozvejas suga piekrastes zvejā.
Baltijas jūras zvejā Latvijā kopumā ir iesaistīti 678 kuģi un laivas - no tām 615 laivas zvejo piekrastes ūdeņos.
