SIA ''Verģi'' teritorijā vidēji strādā ap 150 cilvēku. Lielākā daļa no tiem ir ventspilnieki. ''Verģi'' orientējas uz rūpniecisko nozveju, nedaudz produkcijas arī iesāla. Vēl nesen Ventspils zvejnieki bija atraduši labus tirgus Krievijā un Baltkrievijā, līdz stājies spēkā ekonomiskais liegums.
“Latvijas tirgus priekš zvejniekiem vispār izbeidzās, ir vēl nelieli apjomi, bet šī nozare ir apstājusies par 80%,” atzīst SIA''Verģi'' valdes loceklis Ivars Janeks.
Gandrīz viss Latvijas brētliņu un reņģu loms paredzēts eksportam, vien 20% nogādāti vietējiem pārstrādātājiem Latvijā. Līdz vienudien - vietējais tirgus vienkārši beidzies.
"Ja rīt notiek brīnumi, tad pagriezt to riteni atpakaļ, ka divu gadu laikā nekas nav noticis- nevar! Cilvēki ir samazinājušies, tie, kas strādāja – ir pārgājuši uz ļoti mazām jaudām, katrs otrais ir aizbraucis no Latvijas,” stāsta Janeks.
Lai kā uzņēmēji runātu par Ķīnu, šie tirgi Latvijas konservu tradīcijas nepazīst. Labs tirgus bijis arī Ukrainā, diemžēl šobrīd Ukrainai tikpat kā nav pirktspējas. ''Bija gads, kad mēs vienā mēnesī nosūtījām vairāk kā desmit vagonus uz Ukrainu, tagad trīs, četrus gadus neesam nevienu vagonu nosūtījuši! Tas kaut ko liecina!'' stāsta Janeks.
Latvijā ekonomiskā embargo dēļ, apstājušies teju visi pārstrādes uzņēmumi. Bet zivsaimniecībā strādāja ļoti daudz cilvēku! Šis būs izšķirošais gads.
“Maksātnespēja, iesaldēti līgumi, bankroti, atlaisti darbinieki - tā ir Latvijas zivju pārstrādes realitāte,” atzīst Janeks.
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (Zaļo un zemnieku savienība) atzīst, ka ir augstākas varas, kas var izlemt, kad embargo tiks daļēji vai pilnīgi atcelts. “Un attiecībā uz zivju produkciju: nu protams, tur ir zināma politiska ietekme!'' atzīst ministrs.
