Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta (EP) un Eiropas Savienības Padomes pārstāvji vienojās par tām reformas detaļām, kuras līdz šim nebija atrisinātas, informēja parlamentārais asistents Mārtiņš Spravņiks. Sarunu rezultāts ļaus EP Lauksaimniecības komitejas deputātiem jau nākamo pirmdien balsot par vienošanās tekstu, ar ko noslēgsies darbs pie KLP reformas, kurš ilgst jau vairākus gadus.
Kalniete uzskata, ka šī ir Latvijai viena no svarīgākajām vienošanām, jo reformas rezultātā Eiropas lauksaimniecības politika kļūst taisnīgāka, mazinās negodīgo konkurenci un zemniekiem viesīs skaidrību par iespējām saņemt atbalstu turpmākajos gados.
"Šobrīd vēl precīzi līdz santīmam nav iespējams aprēķināt, cik daudz līdzekļu no KLP budžeta nākamajos 7 gados ienāks Latvijā. Esoša informācija ļauj paredzēt, ka lauksaimniecībai un lauku attīstībai saņemsim apmēram 2,7 miljardus eiro. Tas ir par miljardu jeb 58% vairāk kā iepriekšējo 7 gadu laikā. Panākta vienošanās, ka Latvija un citas valstis, kurām ir zemākie tiešie maksājumi, varēs pārdalīt 25% no lauku attīstībai atvēlētajiem līdzekļiem, lai paaugstinātu tiešos maksājumus," norāda Kalniete.
Deputāte uzskata, ka panāktā vienošanā ir kompromiss starp daudzajām dalībvalstu interesēm, kuras sadūrušās procesa laikā. Visasākās pretrunas bija jautājumos, kas saistīti ar tiešo maksājumu taisnīgāku pārdali, līdzsvaru starp lauksaimniecisko ražošanu un obligātajiem zaļajiem pasākumiem, tirgus stabilizācijas mehānismiem krīzes apstākļos un atbalsta programmām īpašām sociālajām grupām kā jaunajiem zemniekiem, mazajiem un vidējiem zemniekiem vai sievietēm lauksaimniecēm.
Kalniete uzskata, ka KLP reforma ir īpaši izdevīga Latvijas zemniekiem, kuriem atbalsts pieaugs, kamēr citu valstu zemniekiem tas samazināsies. "Ir jāsaprot, ka tiešais atbalsts zemniekiem Eiropā samazināsies arī turpmāk. Latvijas zemnieki ir pierādījuši, ka pat ar pieticīgu atbalstu spēj veiksmīgi strādāt brīvā tirgū, kamēr citu valstu pārstāvjiem ar to būs problēmas. Tieši tādēļ es uzskatu, ka lauksaimniecība kļūs par vēl svarīgāku Latvijas tautsaimniecības nozari un tas attīstīs Latvijas reģionus," saka Kalniete.
Sasniegto piesardzīgi vērtē zemnieku pārstāvji. Zemnieku Saeimas valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja. „Rezultāts nav tik labs, kā mēs gaidījām (..) Taču tas, protams, ir labāks nekā bija iepriekšējā laika periodā. Jā, mums ir sanācis saņemt apsveikumus no citu valstu pārstāvjiem, ka mums ir izdevies neiespējamais. Kad sākām cīņu par tiešmaksājumiem, tad bija nedzirdīgas ausis ārpus Latvijas un ļoti daudz skeptiķu Latvijā,” saka Dzelzskalēja.
Atlikušie jautājumi, par kuriem Eiropas Savienības Padome, Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments vēl nebija spējuši vienoties bija iespēja no lauku attīstībai domātās naudas piešķirt tiešmaksājumiem, ražošanai, par pasākumiem zaļo platību saglabāšanai un citi. Taču ilgstošu sarunu rezultātā visi atraduši kopīgu balsi, kas nozīmē, ka Eiropas Kopējā lauksaimniecības politika, kas noteiks visu Eiropas Savienības lauksaimnieku dzīvi nākamos septiņus gadus, spēkā stāsies nākamā gada sākumā. Tiesa gan, ilgo diskusiju dēļ, to reāli dzīvē varēs ieviest tikai 2015. gadā, jo būs nepieciešams laiks ieviešanas normatīvo aktu izstrādāšanai.
