Senajā Inešu pienotavā tagad līst cita balta viela – porcelāna masa. Tur darbojas Latvijā vienīgā porcelāna fabrika.
Keramiķei Ilzītei Ludboržai līdz darbam ir piecas minūtes, ejot kājām. Bijusī medmāsa no trauslā, baltā materiāla nebīstas.
Mākslinieks Jānis Ronis ar ģimeni uz vecāmammas atstātajām dzirnavām pārcēlās pirms deviņiem gadiem. Draugi Rīgā gan smīkņāja un gaidīja atpakaļ. Tomēr šo gadu laikā izdevies radīt gan ražotni, gan porcelāna apgleznošanas darbnīcu. Arī pārdzīvot krīzi. Meitiņa dzimusi jau šeit.
Kamēr lielās porcelāna ražotnes bankrotējušas, viņa sākotnēji mazais bizness cīnās un attīstās. Jānis stāsta, ka agrāk Latvijā bija divas liela ražotnes – Kuzņecovs un Jensens, ko . padomju laikā apvienoja Rīgas porcelāna rūpnīcā, kas nepareizas stratēģijas bankrotēja.
Sākotnēji darināto pēc Rīgas porcelāna fabrikas receptes, tagad trauki top no Anglijā pirktas masas. Trauku dizains ir Jāņa Roņa un viņa studiju biedru – mākslinieku – radīts.
Došanās uz Brīvdabas muzeja gadatirgu arī porcelāna meistariem ir gada lielākais notikums. Jānis Ronis saka, ka tas ir kā atskaites punkts.
Tieši Brīvdabas muzejā viņi rāda jaunumus un skatās – pirks vai ne. Šogad porcelāna modē turpina saimniekot kaķi. Un ienāk jaunās tehnoloģijas.
Sanita Cimdiņa ir skolotāja. Taču vietējā skolā slodze tik maza, ka ar lielu prieku diplomētā mākslas pedagoģe pieņēma aicinājumu strādāt arī ar porcelānu.
Pērn porcelāna ražotni un darbnīcu apmeklēja desmit tūkstoš interesentu.
