Latvijas veikali pamazām gatavojas depozīta sistēmas ieviešanai

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 2 gadiem.

Lai gan jau 1. februārī Latvijā darbu sāks dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, 85 tirdzniecības vietas vēl nav noslēgušas līgumus par depozīta sistēmas ieviešanu

Depozīta sistēma nozīmē, ka, nododot plastmasas, stikla un metāla skārdeņu iepakojumu ar speciālu atpazīstamības zīmi, pircējs varēs saņemt depozīta maksu – 10 centus par katru iepakojuma vienību. Depozīta iepakojumu pieņems tirdzniecības vietās, kas atbilst noteiktiem kritērijiem.

Rīgā un citās lielajās pilsētās tirdzniecības zāles platībai jābūt vismaz 300 kvadrātmetrus lielai, laukos – 60 kvadrātmetrus lielai. Gatavojoties sistēmas ieviešanai, 1303 tirdzniecības vietās pamazām tiek uzstādīti taromāti un kioski vai nodrošināta iepakojuma pieņemšana manuāli, tomēr par 85 tirdzniecības vietām līgumi vēl nav noslēgti.

90% tirdzniecības vietu jau noslēgušas līgumus

Valsts vides dienesta ģenerāldirektora vietniece Laura Anteina vērtē – lai gan depozīta sistēmas ieviešana uzsākta tikai pirms gada, rezultāti kopumā ir labi, jo 90% no tirdzniecības vietām jau noslēgušas līgumus un uzstāda taromātus.

“Situācija kopumā izskatās pat ļoti laba, jo uz šodienu ir noslēgti līgumi par darbību sistēmā ar 1302 pieņemšanas vietām. Kopējais maksimums ir plānots 1474 tirdzniecības vietas, tas ir ļoti labs rādītājs. Lielākā daļa no tām būs arī automatizētās pieņemšanas vietas – gandrīz 1000 jau šobrīd, pārējās būs manuālas. Uz šodienu ir uzstādīti 615 taromāti, uz 1. februāri plānoti ap 700, līdz ar to lielākā daļa jau šobrīd ir uzstādīti.”

“Elvi” veikalu tīkla pārstāve Vineta Grigāne-Drande stāsta, ka izveidotas 103 dzērienu depozītu pieņemšanas vietas visā Latvijā. “Elvi” darbojas pēc franšīzes principa, un tas nozīmē, ka veikaliem ir daudzi īpašnieki, bet vienots zīmols un arī vienota informācijas tehnoloģiju (IT)  sistēma, kas būtiski atvieglojusi depozīta sistēmas ieviešanu.

“Mums būs gan veikali, kas taru pieņems manuāli, mums ir arī dažādi gan maza, gan vidēja izmēra taromāti, un mums būs arī lielie kioski, tā kā to punktu dažādība mums tiešām ir liela. Tas, kas tirgotājiem bija jānodrošina, tā ir vides pielāgošana, projektu saskaņošana, ja ir bijušas nepieciešamas piebūves, elektrības pievilkšana, interneta vada pievilkšana. Arī pēc tam gan taromātu tukšošana, gan apsaimniekošana un viss pārējais būs uz tirgotāju pleciem.”

Nelielos ciemos pietiktu ar vienu taromātu

Grigāne–Drande vērtē, ka depozīta sistēmas ieviešanā nav ņemts vērā, ka Latvijā ir daudz apdzīvoto vietu ar nelielu iedzīvotāju skaitu.

“Šobrīd depozīta sistēmā Latvijā ir jāpiedalās jau arī salīdzinoši nelielām tirdzniecības vietām, kurām ir vismaz 60 kvadrātmetru lielas tirdzniecības platības, kā rezultātā mēs esam nonākuši pie situācijas, ka nelielos ciematos, kur varbūt ir mazāk nekā 1000 iedzīvotāji, bet, piemēram, ir divi veikali, katram no šiem veikaliem ir jāpiedalās depozīta sistēmā, jāuzstāda savs taromāts, jānodrošina manuālā pieņemšana, lai gan būtu pieticis ar vienu taromātu visiem cilvēkiem. Taču tas prasītu, protams, arī pašvaldību iesaisti, un, acīmredzot, sistēma nebija gatava iet šo ceļu.

Pārējais – kā sistēma sāks darboties, tiešām ļoti lielā mērā būs atkarīga no visiem iesaistītajiem – gan cilvēkiem, gan no mums kā tirgotājiem, gan arī no sistēmas administratoriem. Nezināmā vēl arvien ir daudz.”

Uzņēmuma „Depozīta iepakojuma operators” valdes priekšsēdētājs Miks Stūrītis stāsta, ka šobrīd lielākais veikalu tīkls, kas nav noslēdzis līgumu par depozīta sistēmas ieviešanu, ir “Beta” ar 28 veikaliem.

“Vēl arvien ir daudzi iemesli un dažādi – tās ir bailes no pārmaiņām, tā ir atlikšana uz pēdējo brīdi. Daudzi tirgotāji neizprot vēl to, ka patiesībā šī iepakojuma pieņemšana ir papildu  pakalpojums viņu pircējiem un ka tie tirgotāji, kuri šo līgumu nenoslēdz, vilcinās vai noslēdz vēlāk, būs zaudētāji. Par to liecina arī tas, ka mums ir 150 veikali, tādi kuriem likums nenosaka pieņemt, jo tie nav tik lieli, bet viņi šo līgumu jau ir parakstījuši un tā ir papildu ērtība pircējam.”

Pārejas periods līdz 1. augustam

Tirgotāji par depozīta sistēmas ieviešanu un uzturēšanu saņems arī apsaimniekošanas maksu, kas būs par 30% augstāka nekā sākotnēji paredzētā.

“Mēs arī vienojāmies, ka pirmajā gadā šī apsaimniekošanas maksa ir vienāda visiem iepakojumiem. Manuālā pieņemšanā tā ir 2,03 centi, neskaitot PVN par iepakojumu. Tad vēl arī dalās atkarībā no tā, kāda tipa taromāts atrodas pie tirgotāja,” stāsta Stūrītis.

“Apsaimniekošanas maksa sedz visus tirgotāja izdevumus, tai skaitā arī darbaspēku, telpas, apkuri, platību, kas nepieciešama iepakojuma pieņemšanai un glabāšanai, visas tirgotāja izmaksas būs nosegtas. 1. februārī sistēma būs gatava darboties, protams, jāņem vērā, ka likumdošana arī paredz pārejas laiku līdz 1. augustam, un pirmajās nedēļās šie produkti ar depozīta zīmi veikalu plauktos nonāks pamazām.”

VID sola arī turpmāk tirgotājiem skaidrot gan PVN, gan kases sistēmu piemērošanu depozītu sistēmas ieviešanai. Savukārt pircējiem jāatceras, ka taromātos un veikalos dzērienu iepakojumus varēs nodot tikai ar depozīta marķējumu un tie būs nopērkami no 1. februāra.

KONTEKSTS:

2020. gada oktobrī valdība apstiprināja dzērienu iepakojuma depozīta sistēmas noteikumus. Depozīta sistēma Latvijā sāks darboties 2022. gada februārī. Zināms, ka iepakojuma depozīta sistēmā iekļautās preces veikalu plauktos kļūs par desmit centiem dārgākas, jo tieši tik varēs atgūt, nododot iztukšoto pudeli vai skārdeni.

Dzērienu iepakojumu depozītsistēmas operatora konkursā sacentās divi pretendenti:  SIA "Depozīta iepakojuma operators", kas pieder lielākajiem dzērienu ražotājiem, un kompānija "Nulles depozīts", kur īpašniekos savukārt ir atkritumu biznesa pārstāvji. 

Valsts vides dienests konkursā lēma dzērienu iepakojumu depozīta sistēmu septiņu gadu periodā uzticēt SIA “Depozīta iepakojuma operators”.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti