Latvijas uzņēmumi gatavi iesaistīties Ukrainas atjaunošanā

Ukraina saskata nepieciešamību vēl pirms karadarbības beigām atjaunot ūdens un elektrības piegādes apdzīvotām vietām. Tāpat nepieciešams rekonstruēt tiltus un skolas, kā arī izbūvēt pagaidu mājokļus. Kontaktus ar Ukrainas organizācijām izveidojuši arī uzņēmumi no Latvijas, kas dažādā veidā būtu gatavi palīdzēt Ukrainas iedzīvotājiem.

Latvijas uzņēmumi gatavi iesaistīties Ukrainas atjaunošanā
00:00 / 04:04
Lejuplādēt

Vairāk nekā 40 Eiropas valstis apņēmušās palīdzēt Ukrainai, solot finansējumu. Sākotnējās aplēses liecina, ka neatliekamie darbi Ukrainā izmaksātu aptuveni 65 miljardus eiro, bet ilgtermiņa plāns – aptuveni 750 miljardus eiro. To daļēji iespējams segt no valstu ziedotā finansējuma, meklē arī iespējas izmantot Krievijai arestētos līdzekļus.

Ukraina sagatavojusi ekonomikas attīstības plāna projektu, definēs prioritātes un uzskaitīs vajadzīgos projektus. "Tikai pēc tam var runāt par ilgtermiņa ekonomikas transformāciju, kas būs lielās infrastruktūras pamatīga atjaunošana. Arī kopumā Ukraina plāno pārveidot savu ekonomiku, to modernizēt, izmantojot arī to atbalstu, ko sniedz Eiropas Savienība. Tas būs brīdis, kad ne tikai atjaunot kara bojājumus, bet vienlaikus īstenot pamatīgas reformas saistībā ar Ukrainas ceļu uz dalību Eiropas Savienībā,” Latvijas Radio programmā "Labrīt" pauda Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica ("Jaunā Vienotība").

Kontaktus ar Ukrainas organizācijām jau kopš pavasara nodibinājuši uzņēmumi no Latvijas. Diskusijas notikušas par iesaisti dažādos projektos, tai skaitā dzīvojamā fonda atjaunošanā. Uzņēmumi gaida skaidrību par iespējamo sadarbību ar Ukrainu un arī finansēšanas nosacījumiem.

Latvija nevarēs palīdzēt Ukrainai ar darbaspēku un būvmateriālu sagādi, taču var būt ļoti noderīgi citādi, uzskata uzņēmuma "Arčers" valdes priekšsēdētājs Kārlis Balgalvis.

"Mēs loģiski varam palīdzēt ar to resursu, kas mums ir, un tas ir smadzeņu resurss tipveida projektu izstrādē, projektu vadībā, attīstīšanā un ieviešanā dzīvē Ukrainā. Fiziski vest lielus būvmateriālu daudzumus uz Ukrainu būtu ļoti dārgi,

drīzāk būtu attīstāma to ražošana uz vietas Ukrainā, lai tur izmantotu ēkās.

Šobrīd viss atkarīgs no tā, kurš un kā to visu finansēs, un kāds būs tas modelis. Šobrīd tas nav skaidrs,” sacīja Balgalvis.

Viņš uzsvēra, ka uzņēmuma ekspertu iesaiste iespējama, rimstoties aktīvai karadarbībai, ko prognozēt neviens nevar. Viņa skatījumā, Ukrainai tiekot līdz masveida būvniecības fāzei, mainīsies arī izmaksas.

Izcenojuma jautājumi koka moduļveida ēku un risinājumu uzņēmumam „Nordic Homes” kļuva par iemeslu palīdzību Ukrainas cilvēkiem organizēt citādi. Uzņēmuma vadītājs Kaspars Šenvalds pastāstīja, ka kopā ar sadarbības partneri Vācijā nonākuši līdz lēmumam būvēt pagaidu mājokļus Polijā izmitinātajiem Ukrainas bēgļiem. Projekts jau izstrādāts, meklē zemes gabalus un saskaņo ražošanas dokumentāciju.

„Emigrējušiem cilvēkiem nodrošināt dzīvesvietas, kas ir būtiski labākas par pagaidu dzīvesvietām. Jo šie cilvēki mitinās sliktos apstākļos, daudzas ģimenes šauros kvadrātmetros.

Vēlamies fokusēties uz šo ar mērķi, ka šīs ēkas pēc tam ir izjaucamas, pārvedamas citur kā sociālie nami, pansionāti vai tamlīdzīgi,” pastāstīja Šenvalds.

Par iespēju iesaistīties Ukrainas apgādē debatē arī pārvadājumu nozarē. Latvijas ostas būs gatavas paplašināt savus pakalpojumus noliktavās un ostās.

„Mēs redzam, kādas ir sankcijas no ASV un Eiropas pret Krieviju un Baltkrieviju. Protams, arī mums šo kravu ir mazāk. Mēs esam ieinteresēti konkrētā veidā šīs kravas paņemt un kraut caur Latvijas ostām,” sacīja Latvijas Stividorkompāniju asociācijas vadītājs Uldis Papāns.

Par Ukrainas apgādi ar nepieciešamajām kravām turpinās sarunas Baltijas mērogā un arī plašāk. Tajā skaitā norit sarunas par konkrētu preču grupu sadali pa ostām, no kurām tās kraut un pārvadāt.

KONTEKSTS: 

24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Krievijas agresija pret Ukrainu izraisījusi vispārēju starptautiskās sabiedrības nosodījumu, pret Krieviju tiek ieviestas arvien jaunas sankcijas. Daudzi rietumvalstu uzņēmumi nolēmuši aiziet no Krievijas tirgus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt