Latvijas uzņēmējus un pētniekus mudina pieteikties ES naudai aizsardzības jomā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 5 gadiem.

Eiropas Savienība (ES) tuvākajos divos gados līdzfinansēs kopīgus rūpniecības projektus aizsardzības jomā līdz pat 500 miljonu vērtībā. Tā ir pirmā reize, kad ES piešķīrusi naudu tieši militārās jomas projektiem, un mērķis ir stiprināt bloka konkurētspēju un attīstīt dalībvalstu aizsardzības spējas. Tas nozīmēs jaunas iespējas arī Latvijas uzņēmumiem un pētniekiem.

Latvijas uzņēmējus un pētniekus mudina pieteikties ES naudai aizsardzībai
00:00 / 04:03
Lejuplādēt
Eiropas Komisijas (EK) lēmums jau šogad un nākamgad atvēlēt vairāk nekā pusmiljardu eiro kopīgiem aizsardzības projektiem ir pirmais praktiskais solis Eiropas Aizsardzības fonda izveidē, ko jau pirms trim gadiem ierosināja veidot EK prezidents Žans Klods Junkers. NATO vadība gan par šo ieceri izteikusies piesardzīgi, bažījoties, vai tas nedublēs Ziemeļatlantijas alianses rīcību. Tomēr par ieguldījumiem un konkurētspēju atbildīgais EK priekšsēdētāja vietnieks Jirki Katainens uzsver – lai gan ES un NATO sadarbība nekad nav bijusi tik cieša kā pašlaik, arī bloka dalībvalstis vēlas ciešāk sadarboties savā starpā.

 

Līdz šim ES budžets sadarbībai aizsardzībā bija apaļa nulle, bet Aizsardzības fonda ambīcijas ir lielas – 13 miljardi eiro nākamajā ilgtermiņa budžetā. Šogad piešķirtā nauda ir tikai sākums, norāda Katainens.

"Šis ir pilotprojekts pašreizējā budžeta ietvaros, kas beigsies 2020. gadā. Mēs finansēsim pētījumus aizsardzībā un līdzfinansēsim militārās rūpniecības projektus kopumā 595 miljonu eiro apmērā,"

Uz šo naudu varēs pretendēt konsorciji, kuros ietilps vismaz trīs institūcijas – gan pētnieki, gan industrija – un kuri pārstāvēs vismaz trīs ES valstis. Potenciāli atbalstāmo jomu loks ir plašs – no mākoņprogrammēšanas līdz pretdronu spējai, bezpilotu sistēmām, kripto-tehnoloģijām un drošām satelītkomunikācijām. Par rūpniecību un uzņēmējdarbību atbildīgā eirokomisāre Elžbeta Beņkovska stāsta, ka divu gadu laikā plānots 21 uzsaukums uzņēmējiem.

"Pirmkārt, tā ir militāro spēku aizsardzība un mobilitāte. Šai jomai tiks atvēlēti 80 miljoni eiro. Izlūkošanai, drošiem sakariem un kiberdrošībai būs pieejami 182 miljoni, spējai veikt ļoti specializētas operācijas – 71 miljons, bet 27 miljonus eiro veltīsim inovatīvām aizsardzības tehnoloģijām, lai atbalstītu mākslīgā intelekta, virtuālās realitātes un kiberdrošības tehnoloģiju risinājumus, mazos un vidējos uzņēmumus," saka Beņkovska.

Bet simt miljonus eiro plānots piešķirt tā sauktā "eirodrona" izstrādei.

EK lēmums dod labas iespējas arī Latvijas uzņēmumiem, pārliecināts ir Aizsardzības ministrijas (AM) valsts sekretārs Jānis Garisons: "Protams, šis finansējums uz visu Eiropu ir ļoti mazs, bet tas ir būtiski, lai iedibinātu šo kārtību un lai uzņēmumi saprastu, kādā veidā šis finansējums varētu būt pieejams. Domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai arī Latvijas uzņēmumi piedalītos un meklētu sadarbības partnerus."

Šajos meklējumos Garisons sola arī AM atbalstu. "Pašlaik mēs zinām, ka kaut kas konkrētāks ir noticis jau vienā projektā saistībā ar bezpilota sauszemes modeļiem, kur ir iesaistījies LMT un notiek sarunas, kāda varētu būt viņu līdzdalība.

Domāju, ka tas paver ļoti lielas iespējas tiem uzņēmumiem, kas nodarbojas ar inovāciju, piesaista zinātniekus un rada augstas pievienotās vērtības produktus," lēš ministrijas valsts sekretārs. 

Par Eiropas Aizsardzības fondā paredzēto finansējumu AM plāno plašāk informēt 9. maijā, kad Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācija rīkos Inovāciju domnīcu.

Informācija par Eiropas Aizsardzības fonda iespējām pieejama AM mājaslapā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti