Panorāma

Zane atkal pati elpo!

Panorāma

Ugunsnelaime Dobeles Sarkanajā krustā

Latvijas uzņēmējiem grūtības pārorientēties no Krievijas tirgus

Latvijas uzņēmējiem grūtības pārorientēties no Krievijas tirgus

Gaidot Krievijas atbildi uz kārtējām Eiropas Savienības (ES) sankcijām, arvien vairāk Latvijas uzņēmēju sākuši meklēt savas produkcijas noietu ārpus Krievijas. Tiesa, ielaušanās Rietumu tirgos prasa gan ilgu laiku, gan investīcijas, kas daudziem var nebūt pa spēkam. Eksperti norāda, ka šajos apstākļos ES vajadzēs domāt par finansiālu atbalstu Latvijas un citu valstu uzņēmējiem, kuri cietīs no savstarpējo sankciju piemērošanas.

Tieši zivju pārstrādes uzņēmumi ir tie, kurus visvairāk varētu skart Krievijas atbildes pasākumi uz Rietumu ieviestajām sankcijām. Daži no šiem uzņēmumiem gan ir sagatavojušies, atrodot citus noieta tirgus rietumos. Tomēr kā apgalvo šo uzņēmumu pārstāvji, krievi par mūsu konserviem aizvien ir gatavi maksāt vairāk nekā rietumeiropieši.

Zivju pārstrādes uzņēmums "Karavela" ir viens no retajiem, kurš paralēli eksportam uz Krieviju pirms septiņiem gadiem izvērsis darbību Rietumu tirgos. Ieiešana tajos nav bijusi viegla. „Ja runājam par rietumu virzienu, tad tas aizņem vismaz piecus gadus. Un nav svarīgi, vai jums ir daudz naudas vai maz naudas, ko investēt. Tas prasa tādu laiku,” norāda „Karavela” valdes loceklis Andris Bite.

Šobrīd apmēram puse no „Karavelas” produkcijas tiek pārdota Rietumos. Krievija, kas tradicionāli pēc pārdošanas apjomiem ilgus gadus bijusi pirmajā vietā, atvirzījusies uz trešo, piekāpjoties Zviedrijai un Dānija. Neraugoties uz to, darījumi Krievijā aizvien nodrošina70% peļņu, bet rietumu tirgus vien 30%. Iemesls - rietumos nākas konkurēt ar lētāku cenu.

Laikā, kad gaidāma Krievijas atbilde uz sankcijām, tieši rietumu tirgi uzņēmumam „Karavela” varētu kalpot kā glābšanas riņķis.

„Bez šaubām, ja mēs skatāmies uz mūsu uzņēmumu, tad mēs esam viens no retajiem, kam ir tik daudz Rietumu virzienu. Tādējādi mums iespējamās piegādes pārtraukšanas uz Krieviju vai Muitas savienības valstīm radīs peļņas problēmas, ka mēs nenopelnīsim tik daudz vai mums būs jāpārorientē ražošanas vai izmaksu struktūra, bet mēs izdzīvosim,” saka Bite.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūrā (LIAA) atzīst, ka, pieaugot politiskajam saspīlējumam, savstarpējām sankcijām gatavojušies abu pušu uzņēmēji. „Jāatzīst, ka Latvijas preču noiets uz Ukrainu un Krieviju pirmajā pusgadā ir pieaudzis. Sankcijas ir devušas pavisam citu efektu - daudzi Krievijas uzņēmēji ir iepirkuši rezerves, pirkuši lielākā apjomā Latvijas produkciju,” stāsta LIAA direktors Andris Ozols.

Tāpat arī aug uzņēmēju interese per iespējām pārorientēt  preču noieta tirgus. Tomēr ne vienmēr tas ir iespējams. „Ja mēs velkam vēsturiskas paralēles, kā Krievija traucēja Gruzijai tirgot "Boržomi" minerālūdeni vai Moldovai vīnus... Var jau teikt, ka nekas traks - atrodiet noieta tirgus! Tomēr pamēģiniet atrast "Boržomi" minerālūdenim noietus tur, kur Rietumeiropas patērētāji ir izlutināti ar "Evian" "Perier" un citām markām. Tas pats ir ar Latvijas precēm,” skaidro Ozols.

Sankciju režīmu ES dalībvalstis izjutīs atsevišķi. Kamēr Baltijas valstīm un Polijai būs problēmas, Spānija un Portugāle no tām iegūs, apkalpojot augošās gāzes piegādes no Āfrikas un Tuvo austrumu reģiona, ar ko Eiropa mēģinās mazināt  atkarību no "Gazprom". Šajā gadījumā nepieciešams īpašs Eiropas Savienības kompensāciju mehānisms to valstu nozarēm, kuras sankciju dēļ cietīs visvairāk, uzskata Ozols.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti