Latvijas un OECD sarunu noslēgumu prognozē pēc diviem gadiem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem.

Pirmdien Latvija ir oficiāli sākusi iestāšanās sarunas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (OECD). Ir paredzams, ka mūsu valsts par pilntiesīgu šī pasaules attīstītāko valstu kluba dalībnieci varētu kļūt pēc aptuveni diviem gadiem. Iestāšanās sarunu laikā Latvijai būs jāpilnveido dažādi likumi. Tomēr organizācijas vadība uzsver, ka tas nav eksāmens, bet gan dialogs.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija jeb OECD ir pasaules attīstītāko valstu klubs. Dalība tajā ir gan signāls ārpasaulei, ka konkrētā valsts ir pieskaitāma pie augsti attīstītām un stabilām valstīm, gan arī iespēja izmantot organizācijas ekspertu uzkrāto analīzi un zināšanas.

Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsver, ka tagad sarunas notiks par ļoti konkrētām lietām. „Dalība šajā organizācijā Latvijai ir būtiska, stiprinot politisko un ekonomisko konkurētspēju. Sevišķi sadarbībā ar pasaules attīstītajām ekonomikām, it īpaši jautājumos, kas skar kredītreitingus un kas skar arī mūsu izglītības sistēmu," stāsta Rinkēvičs.

Pašreiz OECD ir 34 dalībvalstis. Starp tām ir ASV, Lielbritānija, Japāna, Čīle un Igaunija. Līdz ar Latviju šā gada maijā uzsākt pievienošanās sarunas tika uzaicināta arī Kolumbija. Latvijas un Kolumbijas iestāšanās process var pavērt ceļu arī Lietuvai un Kostarikai, maijā sacīja organizācijas vadība.

Tomēr OECD ģenerālsekretāra vietnieks Viljams Denvers Rīgā uzsvēra, ka katrs iestāšanās process ir unikāls un nav saistīts ar citu valstu progresu. „Šis process nav eksāmens, tas ir dialogs, tā ir savstarpēja domu un viedokļu apmaiņa, saruna. Te nav tādu jēdzienu, kā nolikts vai nenolikts pārbaudījums. Process ir domāts, lai valsts spētu sasniegt OECD standartus. Tā nav arī sacensība. Sarunu tempu noteiks Latvijas valdība kopā ar OECD, bet šī nav sacensība. Pat, ja sarunas nav pabeigtas līdz kādam noteiktajam datumam, viss ir kārtībā, jo tas ir process. Manuprāt, ir krietni labāk visu izdarīt kārtīgi, nekā ātri," norāda Denvers.

Viens no piemēriem, kur mūsu valsts jau ir pilnveidojusi savus likumus, pateicoties sarunām ar OECD, ir uzņēmumu jeb juridisko personu kriminālatbildība. Tā ir ieviesta salīdzinoši nesen un, piemēram, ja Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas laikā kāds uzņēmums tiks atzīts par vainīgu, tad tiesa to varēs sodīt ar būtisku naudas sodu.

Juridisko personu kriminālatbildību atzīmēja arī Rinkēvičs. „Mēs esam precizējuši savu Krimināllikumu saistībā ar juridisko personu atbildību. Mēs esam skaidri pateikuši, ka ārvalstu amatpersonu kukuļošana ir nelikumīga. Tādā veidā tiek skaņoti arī citi jautājumi. Vai tas būtu jautājumu loks par standartiem ekonomikas un finanšu  jomā. Vai tas būtu... ir arī tāda ķīmikāliju darba grupa. Ir vesela rinda ar darba grupām. Bet kopumā es neparedzu kādus ļoti nopietnus, lielus strīdus un diskusijas. Es domāju, ka pamatā daudz kas mums jau ir labi attīstīts," klāstīja ministrs.

Iestāšanās sarunās ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju ir iesaistīts liels valsts iestāžu loks. Tostarp, piemēram, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs un Konkurences padome. Ir paredzams, ka pievienošanās sarunas varētu noslēgties aptuveni divu gadu laikā.

Amatpersonas norāda, ka Latvija kopumā ir pienācīgi sagatavojusies sarunām par pievienošanos OECD, piemēram, precizējot krimināllikuma normas, kas nosaka atbildību par kukuļošanu. Vienlaikus netiek izslēgts, ka turpmāko sarunu gaitā varētu rasties nepieciešamība pēc citu likumu precizēšanas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti