“Panorāmā” jau vairākkārt stāstīts par Latvijas kompānijas “North Star” Norvēģijā arestēto krabju zvejas kuģi, kurš pretēji nolīgumiem nespēja sākt zvejas sezonu Svalbāras arhipelāgā. Latvijas kompānija jau paziņojusi, ka tiesas ceļā prasīs piedzīt zaudējumus. Pēc tikšanās ar Norvēģijas kroņprinci Hokonu Latvijas prezidents pauda cerību, ka abu valstu labās attiecības ļaus šīs domstarpības tomēr atrisināt.
“Latvijas un Norvēģijas ciešās divpusējās attiecības veido ļoti labu pamatu, lai risinātu arī sarežģītus jautājumus, piemēram, par sniega krabju nozveju,” sacīja Latvijas prezidents Raimonds Vējonis. “Tomēr par šo turpināsies diskusijas ekspertu līmenī un es ceru, ka tiks atrasti risinājumi šai situācijai,” norādīja prezidents.
Tiesa, Norvēģijas puse paliek pie sava – uzņēmumam jāsamaksā sods, bet tad varētu runāt par vienošanos.
“Šajā gadījumā mūsu viedoklis ir skaidrs. Mēs esam izdarījuši visu pareizi. Lai kādus soļus spertu Latvijas kompānija, mēs tos vērtēsim. Būs vai nebūs tiesvedība? Tā pagaidām ir spekulācija,” teica Norvēģijas ekonomikas ministra vietnieks Rojs Andervīks.
Tikmēr kroņpronča vizītes ietvaros notikušā biznesa foruma gaisotne bija pozitīva.
Latvijas un Norvēģijas ekonomisko attiecību vēsture meklējama kopš 1990. gadu sākuma, kad Latvija atguva neatkarību. Arī vieta, kas izvēlēta abu valstu biznesa forumam, nav nejauša. Šo vietu 1998.gadā iegādājās un pēcāk arī rekonstruēja Norvēģijas kapitāla uzņēmums “Linstow”.
Līdz šim Latvija ar Norvēģiju sadarbojās tādās jomās kā kokrūpniecība vai pārtikas ražošana, bet tagad uzsvars tiek likts uz informāciju tehnoloģijām un “zaļajām tehnoloģijām”.
“Mēs jau gribam ne tikai naudu, bet reizē arī izeju uz bagātākiem tirgiem, un skandināviem ar mazajām Baltijas valstīm ir dabiska vēlme sadarboties,” komentē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras vadītājs Andris Ozols.
Norvēģija ir viena no retajām valstīm, ar kuru ir pozitīva tirdzniecības bilance. Pērn vien preču eksports pieaudzis par 8,35%. Izaugsmi turpina arī pakalpojumu eksports, kas pērn sasniedzis 159 miljonus eiro.
“Piemēram, es pirms pieciem gadiem piedalījos “Riga Tech Hub” veidošanā. Ja Latvijā varēs apvienot Informāciju tehnoloģiju klastera iespējas ar fokusēšanos uz zaļo tehnoloģiju inovācijām, tas ļaus attīstīt datu glabāšanu, mākoņu skaitļošanu, jo zaļā domāšana nav saistīta tikai ar datu ražošanu, bet arī analīzi,” pauda “Ocean Vcisuals AS” valdes priekšsēdētājs Kristians Testmans.
Tikmēr citi uzsver – mājasdarbi ir arī Latvijai, un te nevarēs iztikt bez Norvēģijas pieredzes.
“Ja atskatāmies uz 20 gadu senu pagātni, daudz kas ir sasniegts, Tomēr viena no galvenajām problēmām ir demogrāfija. Valdība to zina, taču pie tā nedrīkst apstāties. Ir vajadzīga gan tautiešu atgriešana, gan iedzīvotāju skaita palielināšana, gan gudrs darbaspēka imports. Tas ir vienīgais veids, kā panākt ekonomikas izaugsmi,” iesaka “Linstow Center Management” valdes priekšsēdētājs Frūde Grenvuds.
Norvēģu uzņēmēji atzīst, par spīti valsts lielajam izmēram arī tā uzskatāma par mazu, tādēļ labklājības palielināšana atkarīga no sadarbības ar kaimiņiem, tostarp Latviju.
