Latvijas piena ražotāju kooperatīva “Piena ceļš” valdes loceklis Anrijs Aumalis stāsta, ka jau pāris gadus kooperatīvs kalis plānus par spēku apvienošanu pašiem zemniekiem piederošā pārstrādes uzņēmumā. Un šomēnes kooperatīva biedri nobalsojuši par sadarbību ar kaimiņvalsts kooperatīvu “E-piim”, lai kopīgi būvētu jaudīgu piena pārstrādes ražotni Igaunijā. Latvijas kooperatīvam jau patlaban ir sava pārstrādes rūpnīca Jaunpils pienotava, taču ar spēku un saražotā piena apjoma apvienošanu cer izcīnīt vietu globālajā tirgū.
"Mums ‘’Piena ceļā’’ ir sajūta, ka ražot tikai pienu īsti nav pareizais ceļš un arī igauņi domā tāpat. Gan viņiem ir vairākas savas rūpnīcas, gan mums ir sava un tas bija vienojošais. Sarunās, kas bijušas līdz šim esam kopā sprieduši par statūtiem un praktisko sadarbību un vairākkārt ir izskanējis, ka beidzot zemniekiem ir jāsāk domāt, ka tas ‘’pretinieks’’ ir tur kaut kur ārpusē, nevis mūsu starpā. Līdz ar to tā sadarbība ir jāmeklē cik vien iespējams," skaidro Aumalis.
Aumalis vērtē, ka Latvijā veidot kopīgu lielāku kooperatīvu nav izdevies, jo arvien daudzu saimniecību atmiņā dziļi iespiedusies negatīvā pieredze ar pašiem savu rūpnīcu ‘’Latvijas piens’’. Taču viņš pārliecināts, ka sava rūpnīca joprojām ir iespēja pietuvināt piena iepirkuma cenu līdz Eiropā vidējai.
Piensaimnieku kooperatīva "E-Piim“ valdes priekšsēdētājs Jānuss Murakas uzskata, ka zemnieku apvienošanās arvien lielākos veidojumos ir izdzīvošana jautājums.
Vienlaikus igauņu kooperatīva vadītājs atzīst, ka pārrobežu sadarbība ir arī izaicinājums abiem kooperatīviem.
"Mēs redzam, ka patlaban kooperatīvi visā Eiropā sāk apvienoties, jo tiem jākļūst arvien konkurētspējīgākiem pasaules tirgos. Mēs redzam, ka kooperatīvi lielajās valstīs kā Zviedrijā, Vācijā vai Dānijā, arvien apvienojas un pat tur notiek starpvalstu nozaru kooperācija. Ņemot vērā, ka Latvija un Igaunija ir ļoti mazas valstis un mēs atrodamies tuvu viens otram, arī mūsu izpratne par piena biznesu ir līdzīga, arī zemniekiem ir vienāda problēmu pieredze šajā reģionā. Un, ja piena kooperatīvi grib izdzīvot ar filozofiju, ka zemnieks var kontrolēt visus posmus no piena izslaukšanas līdz pārstrādei un produkcijas tirgošanai, tad ir jāapvienojas," uzskata Murakas.
Jaunās rūpnīcas plānotā pārstrādes jauda ir 1000 piena tonnas dienā. Kopējās projekta izmaksas – ap 100 miljoniem eiro. Produkciju plānots eksportēt uz Skandināvijas valstīm, Japānu, Rietumeiropu, kā arī palielināt apjomu vietējā tirgū. Igauņu kooperatīvs apvieno 143, bet “Piena ceļš” 49 piena ražotājus, un kooperatīvu zemnieki šobrīd saražo 25% no abu valstu svaigpiena apjoma. Latvijas lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas vadītājs Indulis Jansons norāda, ka apvienošanās projekts ar kaimiņvalsts zemniekiem ir pozitīvs signāls nozarei par uzdrīkstēšanos
Piena pārstrādes uzņēmuma būvniecību Igaunijā, Paidē plānots uzsākt jau šogad, bet darbu tas plāno sākt 2021.gadā. Būvniecības finansēšanai ir pieejami līdzekļi no Eiropas Investīcija bankas, vairākām Eiropas komercbankām, kā arī Eiropas fondiem.
