Latvijas–Igaunijas kopprojektā “Elwind” plānots līdz 2030. gadam jūrā uzbūvēt vēja parku, kura kopējā jauda būs 700–1000 megavatu. Tādējādi gadā varētu saražot līdz pat 20% no abu valstu pašreizējā elektrības patēriņa. Patlaban jūrā smalkāk izpētītas divas potenciālās vēja parka atrašanās vietas.
“Pagājušā gada beigās priekšizpētes laikā tika vērtēti divi laukumi: viens pie Ainažiem, otrs Kurzemes piekrastē uz leju zem Ventspils.
Šobrīd pēc konsultantu domām labāks varētu būt potenciālais laukums Kurzemes piekrastē.
Par konkrēta laukuma izvēli Ekonomikas ministrija tuvākajā laikā gatavos atsevišķu informatīvu ziņojumu, kur valdībai būs jāpieņem lēmums par attiecīgā laukuma iezīmēšanu jūrā, ko valsts izmanto kā šī projekta turpmāko attīstības vietu,” pastāstīja Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks enerģētikas jautājumos Edijs Šaicāns.
Priekšizpēte abām valstīm kopā izmaksājusi aptuveni 70 tūkstošus eiro. Savukārt Eiropas līdzfinansējumu turpmākā izpētē un vēja parka būvniecības izmaksas ministrija pagaidām vēl nelēš. Taču Šaicāns norādīja, ka jau ir liela ārvalstu un vietējo investoru interese.
Jūras plānojumā kopumā gan pieejami pieci laukumi, kuros varētu attīstīt vēja parkus. Un par tiem, kas netiek izskatīti projekta vajadzībām, arī esot plaša interese.
“Tās izsoles, kas ir pārējiem laukumiem, būs nedaudz savādākas. Un tās, iespējams, būs ātrāk. Bet tās izsoles ir vienkārši uz laukumu jūrā bez pievadiem un ar nesagatavotu vietu.
Attiecībā uz “Elwind” pieeja ir cita – tur tiks izsolīts laukums, kuru valsts būs sagatavojusi privātam investoram nākt un uzstādīt turbīnas, un attīstīt projektu.
Protams, ka jebkuram investoram – jo lielāka skaidrība un noteiktība, jo lielāka interese,” pastāstīja Šaicāns.
Izsole plānota 2026. gadā. Ministrijā lēš, ka investoru interese līdz tam tikai pieaugs: “Skaidrs – “zaļais” kurss un nepieciešamība attīstīt atjaunojamās enerģijas jaudas ir tikai pieaugoša.”
Licenci jūras izmantošanai izpētei vai būvniecībai izsniedz Ministru kabinets. Pirms tam valdībai ar ikreizēju rīkojumu jānosaka konkrēta jūras teritorija, kas atvēlēta vēja parka būvniecībai. Savukārt ministrija izsludinās konkursu par tiesībām iegūt licenci uz 30 gadiem šīs teritorijas izmantošanai.
Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs gan vērtēja, ka licences termiņam jābūt 50 gadi. Arī organizācijā apstiprina lielo ārvalstu investoru interesi par vēja parku attīstīšanu jūrā, kas ļautu saražoto elektroenerģijas apjomu arī eksportēt.
““Elwind” projekts, protams, ir radījis papildu interesi. Negribu spekulēt, bet tā indikatīvi vismaz piecas lielas kompānijas ar iepriekšējo pieredzi varētu būt ieinteresētas, tas ir minimums šādā realizācijā, pat līdz desmit,” norādīja Nāburgs.
Vēja parku izveide jūrā uzņēmējus pasargā no iedzīvotāju pretestības, ar ko līdz šim Latvijā bieži nākas saskarties sauszemes vēja parku projektos. Tomēr būvniecība jūrā un līdz ar to arī saražotā elektroenerģija šajos vēja parkos ir dārgāka.
Nāburgs gan prognozē, ka tā tas nebūs ilgi: “Tā kā šī elektroenerģija tālāk jānodod par tirgus cenu, bez subsīdijām, tad komersanti ir koncentrējušies uz konkurētspējīgāku sauszemes vēju. Un jūras vēju pašlaik nav tik lielā mērā apguvuši. Bet tehnoloģijas visu laiku progresē, un [..] atkrastes vējiem jātuvojas pašizmaksā sauszemes vējam.
Un Latvijas gadījumā šos vēja parkus neieraudzīsim ātrāk kā pēc 5–7 gadiem, un uz to brīdi prognoze ir, ka pašizmaksa būs tāda pati kā sauszemes vējam.”
Vienlaikus nozares asociācija arī norādīja, ka līdz vēja parku būvniecībai jūrā Latvijā tuvāko piecu gadu laikā taps arī vairāki jauni vēja parki uz sauszemes.
Tikmēr jūras teritorijā plānotais “Elwind “atkrastes vēja parks vienlaicīgi gan ražos elektrību, gan nodrošinās vēl vienu elektropārvades tīkla starpsavienojumu starp Igauniju un Latviju. Ekonomikas ministrija norāda, ka projekta norise notiek plānotajos termiņos, par ko otrdien, 11. janvārī, ministrija plašāk ziņos valdības sēdē.
