Latvijas tūristu mītnēs martā par 36,6% vairāk viesu nekā pandēmijas sākumā

Latvijas tūristu mītnēs 2022. gada martā apkalpoti 108 800 ārvalstu un vietējo viesu, kas ir 2,3 reizes vairāk nekā 2021. gada martā un par 36,6% vairāk nekā 2020. gada martā, kad Covid-19 pandēmijas ietekme bija tikko sākusies, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi tūristu mītnēs pavadīja 202 100 nakšu, kas ir 2,1 reizi vairāk, salīdzinot ar pagājušā gada martu. Tomēr nozares pārstāvji atzinuši, ka nākotnes situācija joprojām ir neskaidra.

2022. gada martā tūristu mītnēs apkalpoti 47 100 ārvalstu viesu, kas ir 6,5 reizes vairāk nekā 2021. gada martā. To pavadīto nakšu skaits pieaudzis 5,1 reizi un bija 89 600. Savukārt apkalpoto Latvijas iedzīvotāju skaits, salīdzinot ar 2021. gada martu, palielinājies par 50,7% un bija 61 700. Vietējo viesu pavadīto nakšu skaits pieaudzis par 42,9% un bija 112 500.

2022. gada 1. ceturksnī Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 276 400 ārvalstu un vietējo viesu, kas ir 2,1 reizi vairāk nekā 2021. gada 1. ceturksnī.

Viesi tūristu mītnēs pavadīja 512 000 nakšu, kas ir par 96,3% vairāk, salīdzinot ar iepriekšējā gada 1. ceturksni. Vidējais viesu uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs bija 1,9 naktis.

2022. gada 1. ceturksnī tūristu mītnēs tika apkalpoti 113 000 ārvalstu viesu, kas ir piecas reizes vairāk nekā pagājušā gada 1. ceturksnī. To pavadīto nakšu skaits palielinājies 4,1 reizi un bija 222 400 nakšu. Visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Lietuvas (17 600), Igaunijas (14 100), Vācijas (10 400), Apvienotās Karalistes (9400), Krievijas (6100), Polijas (5600), Ukrainas (5500) un Somijas (3900).

No ārvalstu viesiem 34,7% jeb 39 300 bija no kaimiņvalstīm – Lietuvas (15,6%), Igaunijas (12,5%), Krievijas (5,4%) un Baltkrievijas (1,2%).

Visvairāk ārvalstu viesu uzņemti Rīgā – 82,9%, Jūrmalā – 5,1%, Liepājā – 2,6%, Mārupes novadā – 1,3% un Siguldas novadā – 1,2%.

2022. gada 1. ceturksnī tūristu mītnēs tika apkalpoti 163 400 Latvijas iedzīvotāju, kas ir par 50,3% vairāk nekā 2021. gada 1. ceturksnī.

To pavadīto nakšu skaits, salīdzinot ar gadu iepriekš, pieaudzis par 40,1% un bija 289 500.

Vispopulārākās Latvijas iedzīvotāju apmešanās vietas bija Rīgā, kur apmetās 31,5% viesu, Jūrmalā – 16,5%, Liepājā – 6,5%, Siguldas novadā – 5,1%, Cēsu novadā – 4,2%, Daugavpilī – 3,9%, Kuldīgas novadā – 2,6%, Madonas novadā – 2,5% un Valmieras novadā – 2,4%.

Viesnīcu nozares pārstāvji vēl nav optimistiski par nākotni 

Piemēram, pirmdienas dienas vidū viesnīcas “Islande hotel” vestibils ir ļaužu, tajā skaitā mazu bērnu pilns. Viesnīcas vadītājs Andris Kalniņš norādīja – gada pirmais ceturksnis viesnīcai patiesi bija labāks nekā pērn, taču tas bijis, pateicoties bēgļiem no Ukrainas. Kopš marta sākuma viesnīcā izmitināti 250 bēgļi. Savukārt daudzus potenciālos viesnīcas viesus nobiedējis karš Ukrainā un viņi rezervācijas atcēluši.  

Kalniņš sacīja: “Grupas ļoti daudz atceļ. Rietumeiropiešiem liekas, ka šeit notiek karš, vai arī rītā būs karš, vai nu ir tā neziņa, bailes. Un tāpēc jau mēs strādāsim uz individuālo tūrismu, tāpat kā pēdējos divus gadus kovida laikā.”

Līdzīgi novērojumi ir viesnīcu nozarē visā Latvijā. Kopš kara sākuma atcelti 70% grupu rezervāciju. Vēl viens klientu loks, kas šogad izpaliks, ir tūristi no Ukrainas, kā arī tūristi no agresorvalstīm – Krievijas un Baltkrievijas, kas pirms pandēmijas veidojuši piekto daļu Latvijas viesnīcu noslodzes. 

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas norādīja, ka sezonu pašlaik spēj prognozēt maksimums trīs nedēļas uz priekšu, bet kopumā nozarē valdot samērā liela neziņa par nākotni.

Asociācijas izpilddirektore Santa Graikste pauda: “Mēs diemžēl nevaram šobrīd teikt, ka – jā, tas lūzums ir pārvarēts un ka turpmāko sezonu veiksmīgi notiks tikai augšupeja.”

Tomēr ir arī ziņas, ko nozare sagaida ar optimismu – viesnīcās sāk atgriezties konferenču un pasākumu rīkotāji, kas kovida pandēmijas laikā nevarēja pilnvērtīgi darboties.

KONTEKSTS:

Covid-19 sāka izplatīties 2019. gadā Ķīnas centrālās daļas pilsētā Uhaņā. Vīruss izplatījās arī ārpus Ķīnas. Latvijā pirmais Covid-19 gadījums atklāts 2020. gada 2. martā. Valdība pēc nepilnām pāris nedēļām lēma izsludināt ārkārtējo situāciju līdz 14. aprīlim, tostarp uz laiku slēgt skolas, aizliegt lielos pasākumus u.c.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt