Aitkopis Kaspars Kļaviņš 12 gadus bioloģiski audzē Latvijas tumšgalves šķirnes aitas. Viņa ganāmpulkā ir 90 tīršķirnes aitu mātes un vairāki vaislas teķi. Šī ir viena no 20 saimniecībām Latvijā, kurā nodarbojas ar vietējās šķirnes izkopšanu – tas nav viegls un pagaidām arī nav ekonomiski pamatots rūpals.
Pieprasījums pēc tīršķirnes vaislas dzīvniekiem vietējā tirgū nav stabils. Pērn Kaspars realizēja 30 vaisliniekus, šogad vēl nevienu.
"Kopumā Latvijā mēs nevaram izaudzēt pietiekamā skaitā, vienādas un labas kvalitātes materiālu. Tas nozīmē, ja mums kāds paprasa 300 vai 500 labas kvalitātes jaunās vaislas aitas, tad domāju, ka neesam spējīgi to šobrīd piedāvāt. Tā kā šeit ir attīstības iespējas," stāstīja SIA "Ances" īpašnieks Kaspars Kļaviņš.
Viņa ganāmpulks iekļauts ģenētisko resursu saglabāšanas programmā, ko Latvijas Aitu audzētāju asociācija (LAAA) īsteno kopš 2004. gada. Tās mērķis ir saglabāt vietējo šķirni, kā arī iegūt vienādas kvalitātes dzīvniekus.
Patlaban Latvijā ir vairāk nekā 2000 Latvijas tumšgalves aitu ar simtprocentīgu šīs šķirnes asinību. Tā joprojām ir mazskaitlīga populācija.
"Jāstrādā vēl uz to, lai mēs palielinātu. Bet tikai skaita dēļ palielināt jau īsti motivācijas nav. Saimniekiem motivācija ir kvalitāte – auglība, jēru saglabāšana, jēru dzīvmasa. Mēs tos rādītājus esam uzlabojuši. Mēs tagad pastarpināti varam jau ielikt vēl kādu no pazīmēm. Un tā papildu pazīme ir atgriezties pie vilnas apauguma. Vecais tips tāds bija," klāstīja Latvijas Lauksaimniecības universitātes Dzīvnieku zinātņu institūta profesore Daina Kairiša.
Aitkopjiem gan ir grūtības ar vilnas realizāciju, tāpat arī nav stabila noieta jēra gaļai.
Speciālisti uzskata, ka attīstības iespējas ir nišas produktu ražošanā, bet, lai arī tā būtu veiksmīga, nepieciešama vienota kvalitāte un kooperācija. Tās trūkums nozarē ir ieilgusi problēma.
"Mēs nezinām, kas notiks ar "Brexit", Angliju, kad viņi aizies. Tad varbūt Anglijas jērs, kas ir visā Eiropā, tad varbūt tā būs iespēja mums, baltiešiem, sanākt kopā un Eiropā iepludināt savu jēru. Mēs nezinām, šobrīd cenas vēl ir nokritušās. Ir jāturas kaut kā kopā, jāmeklē tie nišas produkti, ko mēs varam piedāvāt," sacīja LAAA valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Bortņikovs.
Kooperācija ļautu attīstīties ne tikai gaļas ražotājiem, bet arī Latvijas tumšgalves šķirnes aitu saimniecībām, jo jau tagad izkopti tādi vaislas dzīvnieki, kurus drīkst realizēt kopējā Eiropas tirgū. Jāstrādā vien pie šķirnes popularizēšanas, lai tā būtu saistoša saimniekiem arī ārpus Latvijas robežām.
