ĪSUMĀ:
- Ostu apgrozījums šogad 9 mēnešos mazāks nekā pērn šajā laikā.
- Lielākā artava ostu apgrozījumā – Rīgas brīvostai, bet arī tur apgrozījums sarūk.
- Ventspils ostā šogad, salīdzinot ar 2018. gadu, bija kravu pieaugums.
- Ostās sarūk naftas, naftas produktu, ķīmisko beramkravu, labības, metālu, metāllūžņu kravu apjoms.
- Jau 19 gadus tranzīta nozīme Latvijas ekonomikā sarūk.
- Patlaban (ostas un dzelzceļš kopā) tā veido 2,5% no iekšzemes kopprodukta.
- Tranzīta eksporta apjoms sarucis no aptuveni 20% 2000. gadā līdz 4% patlaban.
- Eksperts: šī gada rezultāti liecina - kravu apjoms būs zemākais kopš 2000. gada.
- Eksperts: nākotnē Latvijas ostās kravu apjoms saruks.
- Pāragri spriest, kā nozari ietekmēs ASV sankcijas pret Lembergu un 4 organizācijām.
No Latvijas ostām 2019. gada pirmajos deviņos mēnešos nosūtīja un ostās saņēma 47 miljonus tonnu kravu, kas ir par 3% mazāk nekā 2018. gada deviņos mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Vislielāko artavu šogad kopējā ostu kravu apgrozījumā deva Rīgas osta. Tiesa, tās kravu apgrozījums šī gada pirmajos deviņos mēnešos, salīdzinot ar pagājušo gada attiecīgo periodu, sarucis par 10%.
Ar plusa zīmi šogad strādājusi Ventspils osta, kas pārkrāvusi par 10% vairāk kravu nekā pērn. Savukārt Liepājas ostā pārkrauto kravu apjoms sarucis par 3,8%.
Satiksmes ministrijas mājaslapā pieejamie statistikas dati liecina, ka, salīdzinot ar pagājušā gada pirmo pusgadu, šogad visvairāk visās Latvijas ostās samazinājies naftas un naftas produktu kravu apjoms, ķīmiskās beramkravas, labības un tās produktu, kā arī metālu un metāllūžņu kravu apjoms.
Bankas “Citadele” ekonomists Mārtiņš Āboliņš akcentē, ka jau pēdējos 19 gadus tranzīta nozīme Latvijas ekonomikā sarūk un patlaban, kopā ņemot ostas un dzelzceļu, tā veido 2,5% no iekšzemes kopprodukta.
Arī tranzīta eksporta apjoms sarucis no aptuveni 20% 2000. gadā līdz 4% patlaban.
Āboliņš skaidroja, kas galvenie faktori, kas ietekmē tranzīta apjomu, bija Krievijas politika – Krievija attīstīja savas ostas, vēloties savu eksportu virzīt caur savām ostām, un tur “nav īpaši daudz, ko mēs varam darīt”.
Āboliņš norādīja, ka šī gada rezultāti liecina - kravu apjoms būs zemākais kopš 2000. gada. To ietekmējuši ekonomiskie faktori, proti, sarūk pārkrauto ogļu kravu apjoms. Tas tādēļ, ka Eiropā siltās ziemas un klimata politikas dēļ samazinās pieprasījums pēc oglēm.
Āboliņš prognozēja, ka arī nākotnē Latvijas ostās kravu apjoms saruks. Izņēmums varētu būt gadījumā, ja Krievija kādu apstākļu dēļ netiktu galā ar kravu apjomu un tad Latvijas otas kļūstu par kravu pārvadājuma rezerves ceļu.
Āboliņš teica, ka pagaidām ir grūti prognozēt, kā pēdējo dienu notikumi, kad ASV noteikušas sankcijas pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, Ventspils brīvostas pārvaldi un vēl trim ar Lembergu saistītām struktūrām, ietekmēs nozari, tomēr ilgtermiņā jārēķinās, ka kravu apjoms saruks.
Viņš sacīja, ka nozare veido 2,5% no IKP, un pašlaik daļa no tā pakļauta riskam.
Arī ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (“KPV LV”) apliecinaja, ka pagaidām ir grūti veikt konkrētas aplēses, kā ASV sankcijas ietekmēs Latvijas tranzīta jomu. Šie notikumi nākuši kā zibens spēriens, līdz ar to valdībai jārīkojas ātri, pārdomāti un jāizskaidro pieņemtie lēmumi.
Savukārt saistībā ar Klaipēdas ostas paziņojumu, ka tā saskata iespējas pārņemt daļu Ventspils ostas kravu šajā situācijā, ekonomists Mārtiņš Āboliņš teica, ka jau patlaban Klaipēdas osta ar Ventspils ostu konkurē attiecībā uz Baltkrievijas kravām un, protams, ja Latvijas pusē radīsies darbības pārrāvumi, tad kaimiņvalsts to izmantos savas konkurētspējas celšanā.
Āboliņš skaidroja, ka Latvijas tranzīts lielā mērā ir atkarīgs no Krievijas kravām. 80% caur dzelzceļu pārvadāto kravu ir no Krievijas. Ostās šis ietekmes nospiedums ir nedaudz mazāks.
KONTEKSTS:
Globālajā Magņitska sankciju sarakstā ASV iekļāvušas no pienākumu pildīšanas atstādināto Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kā arī četras organizācijas - Ventspils brīvostas pārvaldi, Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju.
ASV sankcijas ir jāievēro arī bankām Latvijā. ASV sankcijas tiek ievērotas publiskās un privātās partnerības jomā un Eiropas Savienības fondu un citas ārvalstu finanšu palīdzības jomās. ASV ir izteikušas brīdinājumu, ka jebkurš, kurš veiks finanšu pārskaitījumus sankcionētajām personām, arī var tikt pakļauts ASV sankcijām.
Reaģējot uz ASV lēmumu, Lembergs paziņoja, ka apturēs darbību Ventspils brīvostas pārvaldes valdē. Tikmēr valdība paziņoja par ieceri valsts pārvaldībā pārņemt Ventspils un Rīgas brīvostu pārvaldes.
