Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija uzsākusi bezmaksas programmu uzņēmējdarbības attīstībai
Latvijā patlaban ir ap 200 aktīvu sociālo uzņēmumu, lielākā daļa darbojas darba integrācijā, dažādu pakalpojumu sniegšanā un iekļaujošas izglītības jomā. Turklāt jaunu uzņēmēju aktivitāte bijusi arī Covid-19 un energocenu krīzes laikā. Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas direktore Regita Zeiļa pastāstīja, ka sociālo uzņēmumu komisijā katru mēnesi ir kādi pieci pieteikumi par statusa iegūšanu.
Viņa vērtēja, ka patlaban Latvijā šajā jomā ir atbalsta iespējas ideju attīstībai, bet nepieciešams stiprināt arī tos sociālos uzņēmumus, kas jau ir nostabilizējušies. Tādēļ
asociācija uzsākusi bezmaksas sociālās uzņēmējdarbības attīstības programmu "Pārmaiņu akadēmija".
“Ņemot vērā Covid-19 pieredzi un arī šī brīža dažādās sankcijas, kas ierobežo eksportu un arī atsevišķu izejvielu piegādi, tas viss rada ietekmi arī uz sociālajiem uzņēmumiem, vienlaikus šie uzņēmumi ir spējīgi arī ātri reaģēt krīzes situācijās, tostarp Ukrainas kara krīzes kontekstā sociālie uzņēmumi ātri spēja pielāgot savu pakalpojumu un radīt dažādas atbalsta sistēmas,” norādīja Zeiļa.
Viņa uzsvēra, ka izaicinājumi ir daudzveidīgi, bet Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija iedrošina nebaidīties.
“Šī attīstības programma var būt nozīmīgs solis, lai uzņēmums saprastu, vai šis lauciņš ir vai varbūt tas nav piemērots tam,” uzskata Zeiļa.
Jaunuzņēmuma pārstāve: nepieciešams mentorings no pieredzējušajiem uzņēmējiem
Jaunuzņēmums “Kustības brīvība” Ogrē jau divus gadus nodrošina aktīvās atpūtas inventāru cilvēkiem ar kustību traucējumiem, tostarp specializētu SUP dēli. Uzņēmuma pārstāve Aija Vule gan secinājusi, ka Latvijā šāda vides pieejamības pakalpojumu uzņēmuma veidošana nav vienkārša, bet uzņēmums tāpat vēlas vēl attīstīt arī citus produktus un pakalpojumus.
“Tie atvieglojumi vai kaut kāds atbalsts no valsts puses ir salīdzinoši minimāls, salīdzinot ar to, ko mēs dzirdam no kaut kādiem sadarbības partneriem citās Eiropas Savienības valstīs. Reģistrēt pašu sociālo uzņēmumu nebija grūti, bet grūti bija tieši pierādīt to savu eksistenci un vajadzību, un tajā skaitā, pierādīt arī uzraugošajām institūcijām, ka tev nav mērķis pelnīt, bet tev ir mērķis integrēt un veidot cita veida domāšanu sabiedrībā par pakalpojumiem, kur var iesaistīties arī personas ar invaliditāti,” pastāstīja Aija Vule.
Vule arī atklāja, ka grūti gājis ar “Altum” – tur trūcis izpratnes par to, ka sociālajam uzņēmumam nav naudas. par kuru pašiem saviem spēkiem īstenot kādas projekta aktivitātes.
“Tieši “mentorings” no pieredzējušiem uzņēmējiem mums ir vajadzīgs, lai mēs attīstītos pēc iespējas ātrāk,” uzsvēra Aija Vule.
Sociālā uzņēmuma “Zero Design” pārstāve Iveta Kokmane stāsta, ka pērn sākusi videi draudzīgu interjera preču ražošanu, pārstrādājot dažādus materiālus. Patlaban viņa eksperimentē ar lampu veidošanu no biroju makulatūras, ko pēc nolietošanās iespējams atkal atgriezt pārstrādei, neradot atkritumus. Uzņēmēja saka, ka, neskatoties uz nestabilajiem apstākļiem, par “zaļo” interjera produktu ir liela patērētāju interese.
“Uzņēmējdarbību šobrīd uzsākt ir ļoti liels izaicinājums, kur nu vēl interjera dizaina jomā, kas nav primāra nepieciešamība. Šo makulatūras lampu prototipu esam izveidojuši tikai pirms mēneša, bet jau šajā laikā, salīdzinot ar citiem produktiem, interese ir pieckārt lielāka, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc mēs tam gribam tagad pievērst lielāku uzmanību un attīstīt,” skaidroja Kokmane.
Biedrībām un biznesa ideju autoriem, kuri jau darbojas sociālajā uzņēmējdarbībā, bezmaksas nodarbības nozares asociācija plāno rīkot tuvākajā laikā.
Šogad sociālās uzņēmējdarbības grantu programmas turpinājumam piešķirti papildu trīs miljoni eiro.
