Ārpus Rīgas

Pieteikumu skaits platību maksājumiem sarūk, savukārt platību apjoms palielinās

Ārpus Rīgas

«Pāterniekos» taps Latvijā pirmais pierobežas loģistikas centrs

Domnīcas „Certus” pētījums par Latvijas Speciālajām ekonomiskajām zonām

Latvijas SEZ konkurētspēju vājina darbaspēka trūkums

Salīdzinot ar Ventspili, Rēzekni un Jelgavu, visstraujāk augošais apstrādes rūpniecības attīstības centrs bijusi Liepājas Speciālā ekonomiskā zonā, bet pasaules mērogā Latvijas speciālās ekonomiskās zonas nebūt nav tik konkurētspējīgas, atpaliekot ar darba spēka iespējām un nodokļu politiku.  

Latvija zaudē cilvēkus un tā ir būtiskākā problēma, ko aktualizē arī domnīcas „Certus” veiktais pētījums par Latvijas Speciālajām ekonomiskajām zonām.

Ja Latvijas speciālās ekonomiskās zonas salīdzina ar reģionālajiem konkurentiem – Lietuvu, Igauniju, Poliju un Baltkrieviju, ņemot trīs galvenos faktorus, kam pievērš uzmanību ārvalstu investori un tie ir – transporta infrastruktūra,  darba spēka pieejamība, gan kvantitātes, gan kvalitātes jomā, gan nodokļu piedāvājums, tad  Latvijai konkurētspējīga piedāvājuma nav, tāds ir būtiskākais secinājums, norāda domnīcas „Certus”  valdes priekšsēdētājs Vjačeslavs Dombrovskis.

„Mums ir līdzvērtīgs piedāvājums transporta infrastruktūras jomā. Mums ir gandrīz līdzvērtīgs piedāvājums nodokļu jomā, bet tomēr sliktāks. Absolūti vāja situācija ir saistīta ar darbaspēka kvalitāti un kvantitāti, runājot tieši par dabas zinātnēm un inženierzinātnēm,” stāstīja Dombrovskis.

Pētījumu centrs „Certus” izteicis arī savus priekšlikumus, kas būtu darāms, lai Latvija kļūtu konkurētspējīgāka, uzdodot jautājumu, ko mēs varam darīt.

 „Mēs varam radīt labāku piedāvājumu nodokļu jomā tieši jauniem investoriem tieši SEZ teritorijās.  Tā jau ir zināma prakse, uzbūvēt ēkas, atbilstošas ēkas speciāli investoru vajadzībām, kā to darīja Ventspils. Visbeidzot izmantot mājokļu politiku, kas veicinātu cilvēku pārcelšanos uz vietām, kur ir darbs, piemēram, uz Liepāju,”  stāstīja Dombrovskis. 

Mājokļu trūkums šobrīd aktualizējas arvien vairāk, jo cilvēki izvēlas izīrēt savus dzīvokļus īstermiņā, tā vairāk nopelnot, līdz ar to atrast dzīvojamo platību ir arvien grūtāk.

Lai piesaistītu speciālistus, viens no vadošajiem Latvijas uzņēmumiem „UPB” radis savu risinājumu.

„Mēģinām dabūt darbiniekus no visas Latvijas, pirmkārt, no Rīgas. Mums ir sava dzīvokļu programma, kuru, acīmredzot turpināsim,” stāstīja uzņēmuma padomes loceklis Oskars Mors. 

“Esam runājušo ar domi, jo dzīvokļu īre nav rentabls pasākums, bet mums ieguldīt tādā nerentablā pasākumā beigās izrādījās izdevīgi. Mēs ieguvām lielāko vērtību – kvalificētus cilvēkus, kuri sevi jau sauc par liepājniekiem. Mēs kopumā nodarbinām aptuveni 1600 cilvēku, Liepājā - ap 600,” norādīja Mors.

Viņš uzskata, ka šobrīd esošās problēmas, kas saistītas gan ar cilvēku trūkumu, gan mājokļu jautājumu, būtu jāpēta daudz dziļāk, daudz nopietnāk jādomā par izglītību, kas atbilst 21. gadsimtam, un par spēju sadarboties valsts un pašvaldības institūcijām un uzņēmējiem.

Konkurējošajās valstīs speciālās ekonomiskās zonas attīstās ātrāk, globālajā kontekstā Latvijas speciālajām ekonomiskajām zonām jābūt līdzvērtīgām vai labākām.

Tas būs izaicinājums, spriež Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras prezidents Aigars Rostovskis.

„Investori izvērtē, vai viņiem šeit ir izdevīgi. Tā izvērtēšana ir skaudra un te nav nekāda sentimenta. Mēs zaudējam šajā konkurences cīņā ar citām valstīm, un mūsu cilvēki pārceļas. Tā mēs zaudējam 20 tūkstošus cilvēku. Aicinājums ir to visu pārvērtēt,” sacīja Rostovskis.  

Šobrīd labākie rādītāji ir Liepājas Speciālai ekonomiskai zonai, kur nepārtraukti tiek attīstīta arī infrastruktūra, taču arī Liepājā ārvalstu investori norāda uz darbaspēka trūkumu un mājokļu problēmām.

Liepājas Speciālās ekonomiskās zonas pārvaldnieks Jānis Lapiņš spriež, ka jāturpina iesāktais ceļš, lai arī pasaulē piemēri ir ļoti dažādi.

„SEZ sāka attīstīties jau sešdesmitajos gados pasaulē, un šobrīd tās ir vismaz 5000. Pats par sevi šis formējums, instruments, trīs burtu salikums nestrādā.  Ir jārada nodokļu atlaides, īpašie muitas režīmi. Te parādās jautājums, kas tad ir šīs lietas,” norādīja Lapiņš.

Vai un kādi politiski lēmumi sekos valsts un pašvaldības līmenī, rādīs laiks. „Certus” pētījumā teikts, ka, raugoties uz kaimiņvalstu SEZ teritorijām, sadarbības iespējas ostu kontekstā meklējamas tieši Baltkrievijas virzienā, kur ir sliktāks transporta infrastruktūras piedāvājums.   

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti