Atalgojuma sistēmas pilnveide ir cieši sasaistīta ar citām strukturālām un satura reformām, tostarp pētnieciskās žurnālistikas kapacitātes stiprināšanu un investīcijām tehnoloģiju parka attīstībā, kā to paredz Latvijas Radio izstrādātais efektivitātes un strukturālo reformu plāns 2020.-2022. gadam.
"Lai radītu taisnīgu, strukturētu un ar darba tirgu salīdzināmu atalgojuma sistēmu, esam izveidojuši Radio specifisko amatu klasifikāciju un katalogu. Darbinieku pienākumu apraksti ir pilnveidoti atbilstoši mūsdienu prasībām. Sadarbībā ar Latvijas Radio arodbiedrību veiktas izmaiņas koplīgumā, lai grozījumi būtiski nepalielinātu ietekmi uz sociālo garantiju budžetu, apzinoties, ka Radio budžets arvien ir ļoti ierobežots. Te jāsaka paldies darbiniekiem un arodbiedrībai par konstruktīvu dialogu, kompromisiem un izpratni," norādīja Latvijas Radio valdes priekšsēdētāja Una Klapkalne.
Reformas rezultātā apmēram pusei Radio darbinieku ikmēneša ienākumi pieaugs no 30 līdz 100 eiro pēc nodokļu nomaksas.
Satura veidotājiem – žurnālistiem, ziņu korespondentiem, programmu vadītājiem, producentiem un citiem – atalgojums pieaugs vidēji par 12%. Par nepilniem 10% (vidēji) pieaugs tehnisko darbinieku algas. Mazāks pieaugums paredzēts speciālistiem un struktūrvienību vadītājiem – vidēji 6% apmērā, bet daļai darbinieku izmaiņas atalgojumā nebūs.
Pēc 1. jūnija joprojām gandrīz pusei jeb 45,7% darbinieku atalgojums būs zemāks nekā vidējā darba samaksa Rīgas reģionā (saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes datiem vidējā darba samaksa Rīgas reģionā 2019. gada 4. ceturksnī bija 1206 eiro pirms nodokļu nomaksas).
Vidējā Latvijas Radio darbinieka alga šobrīd ir 1120 eiro pirms nodokļu nomaksas, savukārt pēc 1. jūnija būs 1230 eiro.
"Šis ir svarīgs solis uz priekšu, bet mums vēl daudz darāmā, lai sabiedrisko mediju finansējums būtu ilgtermiņā paredzams un konkurētspējīgs. Covid-19 izraisītā krīze labi izgaismoja, cik kritiski svarīga ir operatīva, objektīva un kvalitatīva sabiedrības informēšana. Kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas Radio žurnālisti un tehniskie darbinieki līdz ar mediķiem, veselības speciālistiem, valdības sektoru u.c. strādā ievērojami intensīvākos apstākļos. Mēs apzināmies savu pienākumu nodrošināt sabiedrisko mediju nepārtrauktu darbību, lai vai kas. Bet sabiedriskā labuma misijai ir jābūt līdzsvarotai ar profesionalitāti un konkurētspēju," uzsvēra Klapkalne.
KONTEKSTS:
2019. gada nogalē Ministru kabinets un Saeima lēma kapacitātes stiprināšanai sabiedriskajiem medijiem piešķirt papildu finansējumu viena miljona eiro apmērā – 750 000 eiro Latvijas Radio un 250 000 eiro Latvijas Televīzijai. Par šādu proporciju vēl pirms sabiedriskajiem medijiem solītā miljona piešķiršanas lēma naudas dalītājs – Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).
Latvijas Radio jaunā atalgojuma sistēma veidota ciešā sasaitē ar strukturālām izmaiņām: atalgojuma pieaugumam un uz rezultātu orientētas motivācijas sistēmas ieviešanai līdz 2020. gada beigām paredzēts izlietot 325 000 eiro. 271 000 eiro no papildu piešķirtā finansējuma novirzīts investīcijām, lielākoties tehnoloģiju un studiju atjaunošanai. 107 000 eiro – pētnieciskās žurnālistikas atjaunošanai, informācijas tehnoloģiju (IT) un digitālās jomas kapacitātes stiprināšanai, bet atlikušie 45 000 – redkolēģiju un administratīvās pārvaldes darba organizācijas stiprināšanai, skaidroja medijā.
Latvijas Radio darbinieku algas ilgstoši bijušas zemākas nekā citos medijos, jo pēc 2008. gada krīzes tās netika atgrieztas pat pirmskrīzes līmenī. Informāciju par Latvijas Radio atalgojuma likmēm un vidējo algu pa amata līmeņiem ikvienam interesentam iespējams aplūkot Latvijas Radio mājaslapā.
